| 
 | |||||
| 
     
 
 
 
 | 
 
 
 
 
     
 
    Tanīs dienās 
    nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: "Atgriezieties no 
    grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru 
    pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā 
    Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas." Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas 
    drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu 
    medus. Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas 
    apgabals un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Bet, 
    redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: 
    "Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet 
    pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms 
    par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam 
    bērnus. Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas 
    nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Es jūs gan kristīju ar 
    ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks 
    par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu 
    un ar uguni. Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās 
    Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni." Svētā Jāņa Zeltamutes vārds par Kunga Parādīšanos 
 |