Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Garīgajā literatūrā lietoti termini

 

  • Celle (, ) - telpa mūkam vai mūķenei klosterī vai tā tuvumā.

  • Enģeļa diena Svētā vai svētās (debesu aizbildņa) piemiņas svētki, kura vārds ir dots kristietim; vārdadiena.

  • Eremīts (gr. eremos, erēmos vientuļš) mūki, kas devās tuksnesī, dzīvoja vientuļās vietās, reti vai nekad nesatikās ar citiem mūkiem un pasaulniekiem.

  • Garīgais tēvs ( ) - terminu vispirms sāk lietot rakstos, kas domāti mūkiem - askētiem, ne agrāk kā 4. gs. Ar garīgo tēvu tika apzīmētas ievērojamas personības mūku vidū. Terminu lieto dažādā nozīmē. Tas ir apzīmējums gan mūku dzīves dibinātājiem, pieredzējušākiem svētcīnītājiem, ticības censoņiem (). Mūkiem iesaka uzticēt savu dvēseles vadību.

  • Garīgs pašapmāns () - Hesihasma praksē maldus ceļš, uz kura var nonākt askēts vai ticīgais, ja viņš neuzklausa Dieva balsi un garīgā vadītāja padomus un paļaujas uz paša bezspēcību, saviem spēkiem.

  • Gavēnis - atturības laiks, lai cienīgi varētu sagaidīt svētkus. Nozīmē atturību ne tikai no ēdiena, bet arī dažādām izklaidēm (TV, dažādi pasākumi), laiks pastiprinātai labo darbu veikšanai, pastiprinātai grēku nožēlai u.c. Pareizticīgajā baznīcā ir cetri gavēņi pirms lieliem svētkiem: Pirms Lieldienām Lielais gavēnis, Pirms Kristus Dzimšanas svētkiem Kristus Piedzimšanas jeb Filipa gavēnis, Dievmātes Aizmigšanas gavēnis un Pētera- Pāvila gavēnis.

  • Ģeķis Kristus dēļ (Vientiesītis, ) - cilvēki, kuri uzņēmušies cilvēku un Dieva  mīlestības dēļ vienu no smagākajiem kristietības varoņdarbiem. Tie, kuri labprātīgi atsacījušies ne tikai no visiem laicīgiem labumiem un ērtībām, bet arī no visa tā, ko dod sabiedrība. Viņi neatzina nekādas vispārpieņemtas uzvedības normas, neņēma vērā sabiedrības slāņus, tādejādi tie atmaskoja šīs sabiedrības varenos, nekaunoties tiem bieži vien sacīt rūgtu patiesību. Apgrozījās starp sabiedrības padibenēm, lai ar savu piemēru un pamācību sekmētu kaut viena pazudušā grēcinieka atgriešanos. Tie bieži uzvedās tā, ka tos uzskatīja par vājprātīgiem, ar vārdu sakot, tie centās pilnīgi atbrīvoties no pastāvošās sabiedrības ietekmes. Pamatojoties uz 1 Kor. 4:10 jau kristietības pirmajos gadsimtos kristieši izvēlējās šo ceļu. (Piem. sv. Isidora - 365. g.; sv. Sīmanis; sirdsskaidrais Toms; sv. Andrejs u.c.).

  • Jēzus lūgšana - lūgšana "Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, apžēlojies par mani, grēcīgu". Lūgšana, ko atkārto nepārtraukti, pamatojoties uz (1.Tes. 5: 17). Šai lūgšanā ietverta Evaņģēlija vēsts - jo visa Evaņģēlija realitāte ietverta vārdā, Jēzus personā, Dieva Vārda vēsturiskā iemiesošanās, bet lūgšanas beigas runā par tām daudzveidīgām mīlestības saitēm, kas saista Dievu ar Viņa radību. Pareizticīgā baznīcā šī lūgšana ietilpst ikdienišķo lūgšanu kārtībā vai ir kā pielikums pie tām. To var praktizēt jebkurā laikā un apstākļos. Jēzus lūgšanu pielieto divejādi: tā ir tāds pats Dieva godāšanas akts, kā jebkura cita lūgšana, bet skatoties askētiskā plāksnē, tā ir fokuss, kurā koncentrēt uzmanību un tādā veidā palīdz vienmēr būt Dieva tuvumā.

  • Katoliskā baznīca - (no grieķu vārda katholon (saskaņā ar veselumu). Tā sākotnēji sauca (visu) Baznīcu pirms šķelšanās (Lielās shismas), tagad Rietumu baznīca.

  • Labestības mācība, labestība, filokalija () - skaistā, cēlā, labā mīlestība. 1) IV-XV gs. sv. tēvu askētisko rakstu apkopojums, ko sastādījis Korintas Makārijs un sv. Nikodēms Svētkalnietis XVIII gs. beigās. 2) Origena darbu izvilkumu antoloģija, ko IV gs. publicējis sv. Bazilijs Lielais un viņa garīgie sekotāji.

  • Starecs - latviešu valodā nav tik identiska vārda, kurš ietvertu sevī šī termina pilnību. Varētu vecajais, vecais mūks, skolotājs, taču tie neatspoguļo visu jēgu. Ar šo vārdu raksturo kristīgu cilvēku, kurš Dieva atziņā ir sasniedzis tādu stāvokli, ka spēj pareizi mācīt citus, pie kura griežas pēc padoma, kurš garīgajā dzīvē ir pieredzes bagāts. Parasti mūks, kurš ieguvis lielu garīgo pieredzi.

  • Svētītājs arhierejs (bīskaps), kas pieskaitīts svēto kārtai.