Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Svētkalpotāju apģērbs

 

  • Apakštērps, podrizņiks () - priestera un arhiereja tērpa elements. Būtībā ir stihars, bet ar šaurām piedurknēm. Apakštērps parasti ir gaišā krāsā.  Tā nosaukts tādēļ, ka priesteris un arhierejs to nēsā zem citām drēbēm (zem virsdrēbes - felones). Apakštērpu apģērbj arhierejs un priesteris rizas vietā kalpojot liturģiju. Attēls

  • Epitrahils () (no grieķu val. epiv uz, travchlo kakls). Priestera tērpa elements. Izskatās līdzīgi kā diakona orars, bet valkāts pār abiem pleciem, priekšā ērtības labad sašūti kopā, nozīmē, ka priesterim, salīdzinot ar diakonu ir dota divkārtēja sv. Gara žēlastība. Pie grēksūdzes priesteris, kad pasludina grēku atlaišanu to liek uz grēkus nožēlojošā galvas, kad pasludina tam grēku atlaišanu, vai laulību noslēpumā to aptin ap savu roku, kad laulājamos ved trīs reizes apkārt analojam. Attēls Attēls

  • Felone, riza (, ) (krētiešu - visupārklājošs, visuapklājošs; gr. - apmetnis). Priestera tērpa elements. Ir plats un garš audums, kas apklāj visu ķermeni, bez piedurknēm un atveri galvai. To ģērbj virs citām drēbēm. Tā rotāta daudziem krustiem. Ķermeņa priekšpusē felone ir īsa, lai būtu vieglāk kustēties kalpojot. Felone atgādina tērpu, kurā ietērpa Kristu romiešu karavīri, atgādinot, ka kalpojot priesterim jābūt līdzīgam Jēzum Kristum, kas sevi ziedojis cilvēkiem, un tādēļ viņam jātērpjas taisnībā visos darbos un jāpriecājas tai  Kungā, ka viņam vairāk kā citiem ir jāstāv par taisnību. Par feloni senatnē sauca garu virsējo apģērbu bez piedurknēm, kas apņēma ķermeni no visām pusēm un līdzinājās tai, ko nēsāja Kristus un Apustuļi (2. Tim., 4, 13), tādēļ baznīca to arī pieskaitīja svētiem ietērpiem. Turklāt Krievijā ērtību labad tās priekšējā daļa tiek nogriezta, Grieķijā tā arī tagad saglabājusi seno formu.  Attēls

  •   Josta - Bīskapu un priesteru apģērba sastāvdaļa. Tā simbolizē Dieva spēku, kas stiprina svētkalpotājus viņu darbā. Attēls

  • Kamilavka - augsta galvassega, kura tiek dota priesterim kā apbalvojums. Kamilavku priesteris var nēsāt baznīcā, veikt tajā dievkalpojumus, pretēji skufijai, kuru ienākot baznīcā ir jānoņem. Attēls

  •  Klobuks - mūku un bīskapu galvassega. Tā ir it kā apvienoti kukols un kamilavka. Uz melnas kamilavkas it kā virsū uzklāts melns pārklājs, kura apakšējā daļa, kas pārklāj muguru, sadalās trijās daļās, simbolizējot trīskāršu svētību, kas klāj mūka domas. Baltas klobukus nēsā metropolīti un ekzarhi, (melnu - mūki, hieromūki, arhimandrīti, bīskapi un arhibīskapi). Arī patriarha klobuks ir balts, bet pēc formas atšķiras no metropolītu galvassegām. Tas ir apaļš, apklāts ar kolpaku. Divi gali nolaižas uz patriarha krūtīm , trešais uz muguras. Klobuka augšpusē ir krusts, priekšpusē ikonas, uz kukola galiem - sešspārnu serafu attēli. Patriahu un metropolītu klobuku baltā krāsa simbolizē domušķīstību un Baznīcas augstāko hierarhu apgaismošanu ar Dievišķo gaismu. Klobuku sauc par "pestīšanas cerības bruņucepuri" pēc apustuļa Pāvila vārdiem: "...ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu" (Ef. 6, 14-17) Attēls

  • Kukols - shimas mūka galvas sega, ar baltiem krustiem, kas simbolizē domu pazemību. Attēls

  • Liturģiskās krāsas (svētkalpotāju apģērbos uc.) - altāra pārklāji un garīdznieku dievkalpojuma tērpi ir dažādās krāsās un tās ir atkarīgas no svētkiem, kādi tiek svinēti dievkalpojumā. Sarkanā krāsa ir Lieldienu svētku nedēļas krāsa, arī mocekļu piemiņas dienās; zelta un dzeltenā krāsa - Kunga svētkos (Kristus Dzimšanas, Kunga Satikšanas templī, Kunga Apskaidrošanas, Kunga Debesbraukšanas), svētdienās, apustuļu un svētītāju piemiņas dienās; baltā krāsa - Kunga Kristību svētkos (Dieva Parādīšanās svētkos); zilā un baltā krāsa Dievmātes svētkos (Dievmātes Ievešanas templī, Labās Vēsts Pasludināšanas, Aizmigšanas svētkos), arī Eņģeļu svētkos; violetā vai tumšsarkanā - Kunga Krusta svētkos (Krusta Pacelšanas u.c.); zaļā - Svētās Trejādības, Svētā Gara, Kunga ieiešanas Jeruzalemē svētkos un arī sirdsskaidro piemiņas dienās; melnā krāsa (vai citu krāsu tumšie toņi) - Lielā Gavēņa dievkalpojumos. Lieldienu svētkos svētkalpotāji tērpjas pēc kārtas vairāku krāsu tērpos. Bērēs tiek lietoti baltie tērpi.

  • Lūgšanu krelles - tiās ir uz diega uzvērtas koka pērlītes (Pareizticīgajā Baznīcā tās biežāk ir izgatavotas no vilnas dzijas, uz kuras uzsieti mezgli), kuras palīdz skaitīt lūgšanas. Tās ir jālieto visiem mūkiem, jo mūka varoņdarbs pirmkārt ir nepārtraukta lūgšana. Ērtības labad pēc katrām 10 pērlītēm ir viena lielāka, lai tās atdalītu. Lūgšanu kreļļu garīgā jēga ir glābšanas kāpnes, "Gara zobens".

  • Mantija jeb palijs (gr. mantion apmetnis, mētelis). Garš apmetnis bez piedurknēm, aizpogāts pie kakla un apakšmalā, ko velk virs apakštērpa. 1) daļa arhiereja un arhimandrīta tērpa (pārsvarā violetā krāsā), bet vienmēr svītrots apzīmējot bīskapa svētības bagātību Attēls  Attēls; 2) mazās un lielās shimas mūka tērps (melnā krāsā) Attēls.

  • Mitra () (no grieķu val. savienoju). Nozīmē saiti, didēmu, kroni. Goda zīme. Dārgakmeņiem izrotāta bīskapa galvassega, kas simbolizē bīskapa augsto garīgo varu pār ganāmo pulku. Ķēniņa rota tiek dota garīdzniekam, jo kalpojot viņš it kā ataino Jēzu Kristu. Simbolika: varas zīme, ko dod baznīca, kā arī simbolizē ērkšķu kroni, kas bija galvā Jēzum Kristum. To dod bīskapiem, arhimandrītiem un dažiem protoerejiem. Attēls Attēls

  • Omofors (no grieķu vārdiem: plecs un nest). Daļa no arhiereja tērpa plata lente ar krustu attēliem, kas apņem kaklu un ar vienu galu nokarājas pār krūtīm ar otru pār muguru (lielais omofors) vai ar abiem galiem uz krūtīm (mazais omofors). Tas atgādina bīskapam par viņa pienākumu rūpēties par nomaldījušos atgriešanu uz patiesības ceļa līdzīgi Evaņģēlija labajam ganam, kas uz saviem pleciem pārnes mājās nomaldījušos avi. Omofors ir bīskapa amata atšķirības zīme, bez kura viņš nav tiesīgs noturēt nevienu dievkalpojumu. Attēls  Attēls

  • Orars (, ) (no gr. stunda, brīdis) diakona tērpa piederums. Gara, ar krustiem izšūta lente, kuru diakons nēsā pār kreiso plecu, bet arhidiakons - krustveidīgi pāri pleciem. Nozīmē to, ka Dieva žēlastība pār baznīcas kalpu top izlieta lielā mērā. Vienu orara galu paceldams, diakons dara ļaudīm zināmu, kad būs Dievu lūgt un dziedātājiem, kad dziedāt. Attēls

  • Palica, sānauts arhiereja, arhimandrīta un priestera dievkalpojuma tērpa daļa auduma kvadrāts vai rombs ar krusta attēlu, piekārts aiz asā gala pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i., Dieva vārdu, kas ir pastāvīgs gana apbruņojums. Attēls Attēls

  • Panagija (no grieķu vārdiem: viss un svēts). 1) neliela Dievmātes ikona, ko bīskaps nēsā uz krūtīm kā arhiereja titula zīmi. Attēls 2) Prosfora, no kuras liturģijas laikā tiek izņemta daļiņa Dievmātes piemiņai.

  • Riza 1) sk. felone Attēls; 2) metālisks ikonas pārklājums, kas atstāj redzamas tikai seju un rokas gleznotajam attēlam Attēls.

  • Sakoss () - (no ēbr. vārda šāk maiss, skrandas). Bīskapa tērpa elements. Sakoss ir īss virstērps ar īsām piedurknēm. Aizvieto priestera feloni. Garīgā ziņā nozīmē to pašu ko felone. Ir sēru, pazemības, grēku nožēlas (Jer. 48: 37; Lūk. 10: 13) tērps. Attēls Attēls

  • Skufja () (gr. skouvfia, skovufo - trauks dzeršanai). Neliela piramidāla cepure violetā (baltai garīdzniecībai) vai melnā krāsā. Agrāk to ik dienas nēsāja garīdznieki, tagad tā ir goda zīme. Attēls

  • Zizlis, paterisa (, , ) - arhiereja, arhimandrīta vai igumena (igumenes) amata zīme. Ir gana varas zīme pār ganāmpulku un zīme tēvišķai gādībai pār tiem, tādēļ zizli sauc arī paterisa - no vārda tēvs. Tai ir apgriezta enkura forma (senākā) vai arī šķērslim ir divu čūsku, kuru galvas vērstas viena pret otru forma. Attēls Attēls