====Kyrie eleison====

Aizkars. Katapetasma. Завеса. Завеса церковная. Катапетасма. Запоны. Ķēniņa durvis no altāra puses aizsedz aizkars - katapetasma. Aizkara atvēršana nozīmē, ka pestīšanas noslēpums, kurš senos laikos bijis cilvēkiem nesaprotams, tagad atklājās. Aizkara atvēršanas un aizvēršanas simbolika mainās atkarībā no dievkalpojuma; piemēram: Liturģijā aizkara atvēršana nozīmē kapa atdarīšanos un Kristus augšāmcelšanos. Aizkara aizvēršana liturģijā pie Lielās ieiešanas nozīmē, ka Kristus kaps tika aizzīmogots un tam pielikti sargi.
Analojs (Аналой) – (gr. - grāmatu paliktnis). Īpašs, augsts, četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura liek svētos Rakstus, kad diakons lasa Evaņģēliju. Uz tā novieto arī ikonas. Attēls
Antidors – (gr. "dāvanas vietā"). Prosforas daļas pēc Jēra izņemšanas. Antidoru izdala Liturģijas beigās. Antidors jāapēd pirms cietas barības ēšanas. Antidoru nedod citticībniekiem un nekristītiem. Attēls
Antiminss - bīskapa iesvētīta zīda vai linu drēbe, tā atrodas uz altāra galda un attēlo Kristus guldīšanu kapā un četrus evaņģēlistus. To lieto Liturģijas laikā, bez antiminsa Euharistiju nevar noturēt. Antiminsā ir iešūts kāds svēto vai mocekļu relikviju gabaliņš. Tas tiek darīts, turpinot pirmkristiešu tradīciju liturģiju noturēt virs mocekļu kapavietas. Arī mūsdienās zem katra altāra galda baznīcās ir vai nu svētā kaps vai kāds relikviju gabaliņš, vai tiek lietots antiminss. Antiminssus sāka lietot tad, kad priesteru kalpošana tika apspiesta (ne baznīcās, mājās, būdās, mežā uz akmens) - tādēļ to mēdz dēvēt arī par pārnēsajamo altāri. Attēls Attēls Attēls
Artoss (Артос) – (gr. artos – raudzēta maize) (Ap.d.20:7; 1.Kor.10:16 -17; 11,:23-28). Raudzēta maize, kas tiek svētīta Lieldienu dienā, lasot īpašu lūgšanu. To glabā dievnamā visu nedēļu pēc Lieldienām uz analoja pretī ikonostasam, bet sestdienā sadala un izdala ticīgajiem kā svētumu, kam jāatgādina par Pestītāja klātbūtni. (Neraudzētu maizi grieķu valodā apzīmē citā vārdā - azymos” – rauši).
Sv. Biķeris, portīrs (Чаша. Потир) – (pothvrion - trauks dzeršanai, no pivnw – dzeru). No Sv. Biķera pareizticīgo baznīcā bauda sv. Kristus Miesu un Asinis. — simbolizē to biķeri, ko Kristus Pestītājs deva mācekļiem pēdējā vakarēdienā. Proskomīdijā Biķerī ielej vīnu ar ūdeni, kurš liturģijā, piesaucot sv.Garu, pārvēršās par patiesām Jēzus Kristus Asinīm. Attēls
Dikirijs - divzaru svečturis, kuru lieto bīskaps, svētot ticīgos. Tas simbolizē Kristus divas dabas. Attēls
Sv. Dāvanu pārnēsājamais šķirstiņš (Дароносица) - lai vajadzības gadījumā sv. Dāvanas varētu aiznest uz mājām pie slimniekiem. Parasti sastāv no divām daļām. Vienā atrodas šķirstiņš ar sv. Dāvanām, otrā neliels biķerītis un karotīte. Priesteris to nes nelielā somiņā uz krūtīm. Attēls Attēls
Sv. Dāvanu glabātava - atrodas uz altārgalda. Attēls Attēls Attēls
Diskoss – šķīvis, uz kura tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas, simbolizē trauku, kuru Lielajā ceturtdienā pēdējā Vakarēdienā lietoja Jēzus Kristus un apustuļi. Attēls Attēls
Ērglītis (Орлецы) - apaļa grīdassedziņa, uz kuras attēlots virs pilsētas lidojošs ērglis. Goda zīme arhierejiem. Norāda uz bīskapa augstajiem pienākumiem, bīskapa pārraudzību pār savu eparhiju. Arhiereju uzved uz ērglīša to iesvētot. Attēls
Gaiss (Воздух) – dievkalpojuma piederums, sedziņa ar ko pārsedz dievkalpojuma trauku, diskosu Attēls un mazais gaiss, ar ko apsedz biķeri Attēls. Attēls
Ikona (Икона) – (grieķu val. "tēls", "attēls"). Ir Jēzus Kristus, Dievmātes, svēto, kāda Baznīcas vai Evaņģēlija notikuma attēlojums (parasti uz dēļa). Ikona nav identiska reliģiskai gleznai, svētgleznai. Ikona ir jāsaprot kā neredzamās pasaules redzams attēls, bet kristīgajā teoloģijā Simeons Jaunais Teologs ir novilcis paralēli starp Kristus cilvēcisko dabu un ikonu. Pēdējā tātad dod cilvēkam taustāmu iespēju “pieskarties” transcendentajam, citādi netveramajam. Dogmatiski ikonu godāšana tika pamatota VIII gs. VII Vispasaules koncilā.
Ikonostass – (gr. eikonostasion). Ikonu siena, kas atdala altāri no pārējās baznīcas telpas. Attēls Attēls
Kaceja - kvēpināmais trauks, kas nav iekārts ķēdītēs.
Kandila (Кандила) - (grieķu val. kandhvla - lampiņa). Lieli svečturi, kas pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā. Ja svečturī ir no 7 - 12 svecēm, tad to sauc par polikandilu, bet ja vairāk - par panikandilu. Bieži lielo sveci, kura atrodas polikandila vidū negatavo no vaska, bet no porcelāna vai metāla iekšpusē tā ir tukša, un tikai virspusē tiek ievietota metāla vai stikla lampiņa. Attēls
Karogs, horugvs – kokā piestiprināts audums ar Jēzus Kristus, Dievmātes vai svēto attēlu, kuru nes krusta gājiena sākumā. Attēls Attēls Attēls
Kvēpināmais trauks, kadila (Кадильница, Кадило) – trauks, kurā kvēpināšanai uz karstām oglēm tiek likta virsū smaržviela - vīraks. Tas ir trauciņš ar vāciņu. Pie trauciņa piestiprinātas diezgan garas 3 vai 4 ķēdītes, aiz kurām tur kvēpināmo trauku kvēpinot. Attēls
Lampada – eļļas lampiņa, kas tiek iedegta uz altāra, upurgalda un konu priekšā baznīcā vai mājās. Var but iekārta ķēdītēs vai novietojama uz galda. Attēls
Līķauts (Плащаница) – zīda drāna ar Jēzus Kristus miesas attēlu (pēc noņemšanas no Krusta), ko iznes dievnama vidū Lielās Piektdienas un Lielās Sestdienas dievkalpojumos. Attēls Attēls Attēls
Panikadils, kroņlukturis (Паникадило) – (no grieķu val. pa - viss un kandhla – lampiņa). Panikandils ir pie griestiem pakārts kroņlukturis ar daudz svecēm vai lampiņām. Attēls Attēls
Prosfora (Просфора) – (gr. prosfora - pienešana, pienestā maize). Agrāk no kristiešu pienestā labākā daļa tika izmantota euharistijā, pārējais tika izmantots agapēs pēc liturģijas. Pēc liturģijas atdalīšanas no “mīlestības” vakariem prosforas nosaukums saglabājās, bet tika attiecināts uz maizi, ko izmantoja liturģijā. Šai maizei bija apaļa, saplacināta forma ar krusta attēlu uz tās. Krievu pareizticīgā baznīcā patreiz izmanto prosforas, kas sastāv no divām savā starpā savienotām, apaļām daļām, kas nozīmē to, ka Jēzum Kristum ir divas dabas, dievišķā un cilvēcīgā, kas ar šīs prosforas starpniecību tiek pienests euharistijas svētdarbībā Mūžīgajam Tēvam kā upuris par debišķīgo un zemišķo. Uz šīs prosforas, kā krusta upura, kas tiek pacelts debesu altārī, baznīca ataino krustu ar Jēzus Kristus vārda pirmajiem burtiem IC XC un burtiem NIKA (gr. uzvara), kas apzīmē Kristus uzvaru. Šādu zīmogu uz krievu pareizticīgās baznīcas prosforas apstiprinājis Maskavas lielais koncils 1667. g. Prosforas tiek gatavota no labākajiem kviešu miltiem, kas iejaukti ar tīru ūdeni un sāls piedevu un raugu. Cep prosforu cepēja skaitot Jēzus lūgšanu. Attēls
Ripida (Рипида) – (grieķu val. – ripidion). Ripida ir ar eņģeļu attēliem (sešspārnu serafiem). Agrāk kalpoja kā aizsargs, lai kukaiņi neiekļūtu sv. Dāvanās. Diakons to vēcina virs sv. Dāvanām pēc vārdiem ,,Uzvaras dziesmu...”. Ripida atgādina mums, ka dievišķajā liturģijā ir klāt un kopā ar mums sv. eņģeļi. Tiek lietoti arī arhiereja dievkalpojumos. Attēls
Septiņžuburu svečturis, kandelabrs (Семисвечник) - nosaukts pēc svētā Gara dāvanu skaita. Novietots uz dievgalda. Attēls
Šķēps – dievkalpojuma piederums, īpaši veidots nazis, kas pēc izskata atgādina miniatūru šķēpu, lieto prosforu sagriešanai dievkalpojumam, simbolizē šķēpu ar kuru tika caurdurts Kristus sāns. Attēls
Šķirsts, šķirstiņš – 1) lāde, lādīte, kur tiek glabātas svēto relikvijas (mirstīgās atliekas) un citi svētumi; var būt arī zārka lieluma šķirsts, kur atrodas svetā mirstīgās atliekas (parasti atrodas baznīcā) Attēls; 2) ar zeltu rotāta lāde, izgatavota pēc Dieva pavēles pie Sinajas kalna un paredzēts 10 baušļu akmens plākšņu glabāšanai.
Svece - aizdegta svece, kas stāv (vai tiek nesta) Evaņģēlija priekšā lasīšanas laikā, atgādina par mūsu Kunga Priekšgājēju Jāni Kristītāju, kas bija nācis pasaulē, lai apgaismotu cilvēkiem ceļu pie Pestītāja. Tai pašā laikā aizdegtā svece simbolizē garīgo gaismu, kas apgaismo dievbijīgu cilvēku sirdis. Ar svecēm ikonu priekšā ticīgie rāda, ka viņu sirdis līdzīgi svecēm deg mīlestībā uz Dievu un Viņa svētajiem. Arī Jaunās Derības bezasiņu dedzināmais upuris. Vecās Derības teltī Dievs pavēlēja dedzināt sveces un eļļas lampiņas no saules lēkta līdz rietam (nevis naktī).
Svētku ikona – ikona, kas attēlo svinamo notikumu (vai tā svētā ikona, kura piemiņas dienu svin); atrodas uz analoja dievnama centrā.
Trikirijs - Trijzaru svečturis, ko lieto tam pašam mērķim kā dikiriju. Attēls
Vīraks (Ладан) – (latviski no vācu. Weihrauch). Smaržīgi, aromātiski sveķi, ko liek kvēpināmā uz karstām oglēm un izmanto dievkalpojumos. Simbolizē Debesu dievkalpojuma atkārtojumu Jesajas grāmatā (6.nod.), lūgšanas, kas paceļas kā dūmi pie Dieva u.c.
Zvaigznīte – dievkalpojuma piederums, liek virs diskosa un tam pāri pārklāj gaisu (sedziņu). Attēls Attēls