Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Baznīcas iekārtojums

 

  • Altāris (4) (Алтарь) – (latīņu val.  altaria, altarium; no altus - augsts un ara - paaugstinājums, upura galds). Altāris ir galvenā dievnama daļa, pakāpienu vai nedaudz augstāka par pārējām dievnama divām daļām (vidusdaļu un priekšnamu); vērsta uz austrumiem. Altāris simbolizē augstāko pasauli, debesis, kur mīt Dievs, tāpat zemi, no kuras Jēzus devās sludināt, kur iestādīja Vakarēdienu, kur cieta krusta nāvi, kur notika Viņa augšāmcelšanās un uzkāpšana debesīs. Altāris var atrasties vienīgi svētkalpotāji un piekalpotāji, lajiem un sevišķi sievietēm, altārī ieiet aizliegts. Attēls

  • Altārgalds, dievgalds (2) - galds, kas atrodas altāra centrā. Uz tā tiek atrodas Evaņģēlijs, krusts, antiminss, Dāvanu šķirstiņš, septiņžuburu svečturis.  Attēls

  • Ambons (10) (Амвон) – (gr. "paaugstinājums"). Vieta solejā iepretim Ķēniņa durvīm. Uz tā diakons iznāk lasīt ektēnijas un Evaņģēliju. Pēc sv. Hermaņa nozīmē akmeni Kristus kapa priekšā, kuru mirru nesējām sievām novēla eņģelis, sludinot no tā par Kristus augšāmcelšanos.

  • Analojs (11) - (Аналой) – (gr.  - grāmatu paliktnis). Īpašs, augsts, četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura liek svētos Rakstus, kad diakons lasa Evaņģēliju. Uz tā novieto arī ikonas. Uz ambona priekšā novietota analoja atrodas svētku ikona (tās dienas svinamo svētku vai svētā ikona viņa piemiņas dienā, svētdienās Kristus Augšāmcelšanās ikona).   Attēls

  • Arhierju ambons (12)  - paaugstināta vieta dievnama vidū. Uz tā kalpojot stāv bīskaps.

  • Augstā jeb debesu vieta (1) (Горное место, Горный престол) - vieta altārī aiz dievgalda, kur uz paaugstinājuma tiek novietots bīskapa sēdeklis, kas simbolizē Dieva godu, bet malās presbiteru sēdekļi, kas simbolizē Apustuļus un to pēctečus. Šī vieta  radusies no tradīcijas, ka daži laji un priesteri izņēmuma kārtā baznīcā sēdēja.

  • Augstais goda krēsls (1) - bīskapa sēdeklis augstā goda vietā.

  • Baptistērijs – (gr. baptistērion, baptismus - gremdēt ūdenī). Baseins baznīcā vai atsevišķa ēka ārpus baznīcas, kur veic kristīšanu pagremdējot (ja baptistērija nav, baznīcā ir īpašs trauks, kur kristīšanu veic lejot ūdeni uz galvas Attēls).

  • Dienvidu durvis (8) (Южнная дверь) - ikonostasa durvis pa labi no Ķēniņa vārtiem. Diakonu durvis.

  • konostass (-7-6-8-) – (gr. eikonostasion). Ikonu siena, kas atdala altāri no pārējās baznīcas telpas. Attēls Attēls

  • Kliross (9) – 1) īpaša vieta labajā un kreisajā solejas daļā, kur dievkalpojuma laikā stāv lasītāji un dziedātāji (kori); 2) tā sauc arī pašus korus: labais un kreisais vai pirmais un otrais kliross.

  • Ķēniņa vārti jeb durvis (6) (Врата царские, Двери царские, Великие двери) – Ķēniņa vārti  ir centrālās ikonostasa durvis, galvenā ieeja altārī. Caur šīm durvīm Dieva mielastā iznāk debesu ķēniņš - Jēzus Kristus. Uz Ķēniņa durvīm parasti attēlo Marijas pasludināšanu (Labās vēsts pasludināšanu jaunavai Marijai, Mariju un erceņģeli Gabrielu) un četrus evaņģēlistus, Mateju, Marku, Lūku un Jāni. Tas nozīmē, ka uz dievgalda tiek atnests cilvēces pestīšanas upuris, par ko Jaunavai Marijai pasludināja ercenģelis Gabriēls un ko mēs uzzinām no evanģēlistu grāmatām. Ķēniņu durvju atvēršana attēlo debesu valstības atvēršanos cilvēkiem. Attēls

  • Priekšnams, baznīcas (14) – dievnama rietumu daļā – ir pirmā vieta pie ieejas. Senos laikos šai dievnama daļā stāvēja kristību kandidāti, kā arī smagi grēcinieki, kas atradās grēku nožēlas procesā. Priekšnamu no dievnama vidusdaļas šķir siena ar durvīm.

  • Soleja (5) - (gr. paaugstinājums). Soleja ir altāra grīdas paaugstinājums ikonostasa priekšā. Soleja ir it kā altāra turpinājums. Uz āru esošo solejas daļu Ķēniņa vārtu priekšā sauc par ambonu, bet sānos novietoti klirosi.

  • Sveču kaste (13) – galds vai lete (pie ieejas baznīcā), kur pārdod sveces, ikoniņas u.c. un pieņem aizlūgumu zīmītes.

  • Upurgalds (3) (Жертвенник) - galds, kas atrodas altāra ziemeļu pusē pa kreisi no dievgalda. Uz tā tiek liktas liturģijai vajadzīgās dāvanas: maize un vīns: liturģijai vajadzīgie trauki un lietas: diskos, biķeris, zvaigznīte, sūcenis, šķēps un karote. Uz tā notiek proskomīdija; bet liturģijas laikā uz tā atrodās baznīcas trauki. Attēls

  • Ziemeļu durvis (7) (Северная дверь) - ikonostasa durvis, kas novietotas pretī upura galdam. Biežāk uz tām attēlo enģeļus - Gabriēlu un Mihailu vai praviešus, sv. diakonus vai apgaismotājus. Caur ziemeļu durvīm sv. Dāvanas no upurgalda tiek iznestas, lai pēc tam tās noliktu uz dievgalda. Caur tām iznes krustu rīta dievkalpojumā – 24.septembrī un 1.augustā, lai to godinātu; iet gājiens ar Evaņģēliju liturģijā; caur tām iziet, lai kvēpinātu.