====Kyrie eleison==== Svēto dzīves apraksti

Svētmoceklis Klements, Romas bīskaps, piedzima Romā bagātā un dižciltīgā ģimenē. Apstākļu spiests no bērnības šķirts no ģimenes, Klements tika audzināts pie svešiem cilvēkiem. Dzīvojot Romā, jauneklis ieguva lielisku izglītību, dzīvoja greznībā, tuvu imperatora galmam. Bet viņu neiepriecināja izpriecas, pagānu (elku kalpu) gudrība viņu neinteresēja (nesaistīja). Viņš sāka aizdomāties par dzīves jēgu. Kad līdz pilsētai atnāca vēstis par Kristu un Viņa mācību, svētais Klements atstāja māju un īpašumus un devās uz to zemi, kur sludināja apustuļi.

Aleksandrijā Klements satika svēto apustuli Barnabu, kura vārdus klausījās ar dziļu uzmanību, ar visu sirdi uzņēma Dieva Vārdu spēku un patiesību. Ieradies Palestīnā, svētais Klements pieņēma Kristību no svētā apustuļa Pētera un kļuva par dedzīgu (centīgu) viņa mācekli un patstāvīgu pavadoni, dalot ar viņu viņa grūtības (pūliņus) un ciešanas (Filip. 4:3). Evaņģēliskā sludināšana palīdzēja Klementam brīnumainā veidā atrast savu ģimeni, kuru viņš uzskatīja par gājušu bojā: starp visaugstākā Apustuļa (Pētera) mācekļiem bija divi viņa brāļi – dvīņi, nedaudz vēlāk viņš atrod arī vecākus. Vai vēl jāsaka, ka visa ģimene pēc šī pieņēma kristietību un sāka sludināt glābjošo mācību?

Svētais apustulis Pēteris neilgi līdz savām ciešanām ievētīja (ar roku uzlikšanu, рукоположил) svēto Klementu par Romas bīskapu. Pēc apustuļa nāves, pēc svētā Lina (Linna), Romas bīskapa nāves (67 – 79) un viņa pēcteča, svētā bīskapa Anaklēta (79 – 91), Romas katedrā atradās svētais Klements (no 92 – 101 gadam).

Svētā Klememta tikumīgā dzīve, žēlsirdība un lūgšanu varoņdarbs daudzus pievērsa Kristum. Tā, kādu reizi Kristus Augšāmcelšanās dienā, no viņa tika kristīti uzreiz 424 cilvēki. Starp kristītajiem bija ļaudis no visiem sabiedrības slāņiem (kārtām): vergi, pārvaldītāji (valdnieki), imperatora ģimenes locekļi.

Pagāni (elku kalpi), redzot viņa apustuliskās sludināšanas panākumus, nosūdzēja par svētītāju Klementu imperatoram Trjanam (98 – 117), apvainojot svēto tajā, ka viņš nopeļ elku (romiešu) dievus. Imperators izdzina svēto Klementu no galvaspilsētas, nosūtot viņu uz Krimu darbos akmeņlauztuvē netālu no pilsētas Hersonesas. Daudzi no svētītāja mācekļiem viņam sekoja, dodot priekšroku labprātīgai trimdai nekā atšķirtību no garīgā tēva. Ieradies trimdas vietā, svētais Klements satika daudzus ticīgus kristiešus, sodītus strādāt smagos apstākļos, pilnīgi bez ūdens. Viņš palūdzās kopā ar notiesātajiem, un Kungs Jēra izskatā (tēlā) parādīja viņam avota vietu, no kura izplūda vesela upe. Šis brīnums vilktin vilka pie svētītāja Klementa daudz ļaužu. Klausoties dedzīgo sludinātāju, simtiem pagānu pievērsās Kristum. Katru dienu kristījās 500 un vairāk cilvēku. Un tur, akmeņlauztuvēs, tika izcirsta (izkalta) baznīca, kurā viņš svētkalpoja.

Svētā vīra apustuliskā darbība izsauca imperatora Trjana dusmas (naidu) un viņš pavēlēja noslīcināt svēto Klementu. Mocekli iegrūda jūrā ar enkuru kaklā. Tas notika 101. gadā.

Pēc svētītāja uzticamo mācekļu Kornēlija un Tiva, un visas tautas lūgšanām jūra atkāpās, un ļaudis atrada jūras dziļumā nerokāmdarinātā baznīcā („Eņģeļu baznīcā”) svētā gana netrūdošo miesu. Pēc šī katru gadu svētītāja Klementa mocekļa nāves dienā jūra atkāpās un septiņu dienu ilgumā kristieši varēja godināt viņa svētos pīšļus. Tikai 9. gadsimtā, Konsatantinopoles imperatora Nikifora (802 – 811) valdīšanas laikā, sakarā ar Dieva sodu, svētā Klementa pīšļi kļuva nepieejami pagodināšanai uz 50 gadiem. Imperatora Mihaila un viņa mātes Teodoras (855 – 867) laikā Hersonesu apmeklēja apustuļiemlīdzīgie Kirils un Metodijs. Uzzinājuši par apslēptajiem svētā Klementa pīšļiem, viņi pamudināja Hersenskas bīskapu Georgiju uz kopīgu lūgšanu (katedrāles lūgšanu, соборной молитве) Kungam par svētmocekļa pīšļu atvēršanu (atklāšanu). Pēc Kirila un Metodija kopīgas kalpošanas,un ar viņiem kopā no Cargradas ieradušos garīdzniecību un visu sanākušo centīgās lūgšanas pusnaktī uz jūras virsmas brīnumaini parādījās svētā bīskapa Klementa pīšļi. Tos svinīgi pārnesa uz pilsētu, uz svēto Apustuļu baznīcu. Daļu no pīšļiem svētie Kirils un Metodijs pārnesa uz Romu, bet svēto galvu vēlāk svētais apustuļiemlīdzīgais kņazs Vladimirs († 1015) pārnesa uz Kijevu un novietoja Desjatinas baznīcā (Десятинной церкви) kopā ar svētā Tiva pīšļiem, kur tika ierīkots sānu altāris svētā Klementa vārdā.

Svētītājs Klements, kuru attiecina uz apustuļu tēviem, ir atstājis mums garīgo mantojumu – divas vēstules Korintiešiem – pirmos rakstiskos kristīgās mācības pieminekļus pēc svētajiem Apustuļiem

Romas Klementa 1. vēstule korintiešiem