Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Simbolisms un krāsu nozīme ikonās

 

Ikonā attēlu valoda ir tikpat skaidra kā Bībelē vārdi. un šo ikonu valodu veido simboli. Cilvēkiem ir tendence iznīcināt noslēpumus un to var izdarīt skaidrojot simbolus. Simbols ir zīme, bet ne vienkārša, jo vienkāršām zīmēm ir  viennozīmīgs saturs. Lai izprastu simbolu zīmi ir nepieciešamas priekšzināšanas - zināma vienošanās kādas cilvēku grupas starpā.

Piemēram kristiešu vajāšanu laikā: Pirmie burti no vārdiem - Jēzus Kristus, Dieva Dēls, Pestītājs - IXTIS - grieķu valodā nozīmē "zivs", zivs ir arī simboliski saistīta ar Evaņģēlija sludināšanu - "Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem" un ar brīnumiem, kad ar dažām maizēm un zivīm tika pabaroti tūkstoši. Patiesā simbola jēga ir nesalīdzināmi dziļāka par redzamās zīmes saturu.

 

Simboli

Nimbs - izsaka iekšējo dvēseles enerģiju, dievišķās gaismas klātbūtni, zīme tam, ka cilvēks (svētais) dzīvojis garīgu dzīvi. Tikai Kristum nimbā attēlots it kā krusts no 9 līnijām - 9 eņģeļu hierarhijas pakāpes (Valdnieks pār visiem eņģeļiem).

Trīs grieķu burti nimbā tulkojumā no grieķu valodas nozīmē - Tas, kurš ir; Esošais.

Ikonas stūros burti IC un XC ir saīsinājumi vārdiem grieķu valodā: IC - Jēzus, XC - Kristus. Dievmātei - MR - Marija, OY - Dievmāte, Dievadzemdētāja. Svētajiem - viņu vārds.

Apģērbs - vēsturisks, kāds tajā laikā tika lietots, kā ģērbās romieši. Hinantija (krekls) un hitons (apmetnis). Sarkanā krāsa apģērbā simbolizē zemi, asinis, zilā - garīgo, debesis. Kreisajā rokā tur Evaņģēliju vai rakstu rulli, labā roka pacelta svētībai. (Svētajiem apģērbs ir tieši tāds, kādu lietoja kad un kur viņi dzīvoja, piemēram Ķīnas mocekļi tiek attēloti viņu nacionālajos tērpos).

Ikonās, kur Kristus attēlots kā Ķēniņš, kurš sēž tronī, stūros mēdz attēlot četrus evaņģēlistus simboliskā veidā: eņģelis - apustuļa Mateja simbols, Mateja Evaņģēlija evaņģēliskā satura dēļ, ērglis - ap. Jāņa simbols - ērglis lido augstāk par visiem putniem, Jāņa Evaņģēlija atklāsmes spožums ir it kā skatoties saulē, vērsis - ap. Lūkas simbols, Lūka runā par Kristus pestīšanas darbu, vērsis ir pacietības un izturības simbols, Lauva - evaņģēlista Marka simbols - attēlo Kristu kā pasaules uzvarētāju.

Ikona ir ļoti lakoniska. Klintis, kalni, meži, mājas, pilsētas tiek attēlotas simboliski. Ikonā nekad mežs nebūs attēlots sīki līdz katram kokam, lapai un sūnai, bet tikai simboliski kā viens koks. Ikonās nekad nav kādi sīkumi, kas varētu novērst uzmanību, bet tikai simboli ar dziļu jēgu un nozīmi.

 

Krāsas

zelts - dievišķā klātbūtne, patiesība, ķēnišķa vara

sarkans - zeme, asinis

zils - debesis, garīgā pasaule

balts - šķīstība, tīrība. (Ikonās reti, Kristus apģērbā Apskaidrošanas kalnā)

zaļš - garīgā atjaunotne, mūžīgā atdzimšana (pavasaris)

melna - a) pazeme, alas, ļaunais, ļaunie gari; b) mūku apģērbā - atteikšanās no pasaules, pievēršanās garīgajai pasaulei

olu dzeltena - var aizstāt zeltu

 

Cilvēka miesa ikonās tumša, jo tiek pielīdzināta zemei. Gaišāka par saules gaismu ir no cilvēka iekšienes izplūstošā, no dievišķās gaismas cilvēkā. Ne no ārpuses apgaismota cilvēka seja, bet no iekšpuses (tādēļ seja ap acīm bieži ir gaišāka).

Debesis tiek izmantotas simboliskā nozīmē, kāds mākonis vai Dieva roka, bet ne zilas, jo to aizstāj Dievišķā gaisma (zelts vai olu dzeltens).

 

Žesti

Ikonas cenšas būt līdzīgas cilvēciskajām proporcijām, bet tajā pašā laikā nav reāli attēli. Šo stilu sauc - simboliskais reālisms. Ikonas mērķis nav būt skaistai, bet īstai, patiesai, vērstai uz Dievu un lūgšanu veicinošai.

Sejas ikonās nekad nepauž dzīvas emocijas. Ikonas neattēlo mocības, bet tikai uzvaras brīdi. Tikai no 16.-17. gs. Kristus Krustā sišana tiek attēlota dramatiska. Arī Evaņģēliji ir ļoti lakoniski šajā jomā, mēs varētu iedomāties kādas emocijas būtu normālas šādā brīdī un iespējams ka tās arī bija, bet tas netiek aprakstīts. Senajā pasaulē par garīgumu liecināja liela atturība, tomēr arī sekojot Evaņģēlija vēstij, kad prieks ar kādu tiek pasludināta Kristus Augšāmcelšanās ir uzvara pār sāpēm un šo prieku simbolizē miers, spēks un drošība nevis smiekli.

 

pretskats (ne profils) - skatīšanās tieši uz, tēls ikonā runā tieši ar mani, nav novērsies.

acu skatiens - Dievmāte ikonās var būt ar skatu uz Kristu, bet Kristus vienmēr skatās uz mums.

roku žesti - simbolizē lūgšanu, pateicību, svētību, norādīt (Dievmāte uz Kristu, piemēram).