Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

Ikonogrāfija

 

Ikonostass

 

Ikonostasa izcelsme un veidošanās:

Dažās vecās baznīcās līdz mūsdienām ir saglabājusies ikonostasa sākotnējā forma  - altāra norobežojums, kas sastāv no kolonnām pārklātām ar arhitrāvu. Šī kolonāde pirms ieejas altārī pazīmēja tā robežas.  Radot norobežojumu, senie  dievnama iekārtotāji pievērsa uzmanību šai arhitektūras formai, it kā aicinot koncentrēties uz to, kas notiek altārī. Arhitrāvs un kolonnas senajās baznīcās neaizsedza altāri, kurš viss bija redzams, bet pasvītroja uzsvēra altāri. Šeit tiek veikts Noslēpums, viss ir piepildīts ar lūgšanu un runā par lūgšanu. Altāra priekšā un tam apkārt atrodas svētkalpotāji, kas veic Noslēpumu, viņiem apkārt uz sienām attēloti Liturģijas autori - svētītājs Bazilijs Lielais un Jānis Zeltamute, Gregorijs Divvārdis un citi svētie Tēvi, Pareizticīgās Baznīcas skolotāji. Augstāk uz sienām attēlots Svēto apustuļu Vakarēdiens, bet vēl virs viņiem Dievmāte, visu ticīgo Aizstāve un Lūdzēja Dieva priekšā.

Ar 15. gs beigām un 16. gs sākumu atsevišķas ikonas dievnama interjerā sāka ieņemt noteicošu vietu, proti, veidojot ikonostasu. Šī parādība vispirms raksturīga Krievijai. To noteica dažādi apstākļi:

  • Ikonas tehnoloģija, atšķirībā no fresku un mozaīku tehnoloģijas ir vienkāršāka, lētāka un pieejamāka. Arī tas, ka Krievijā Baznīcas pārsvarā tika celtas no guļbaļķiem, kur freskas un mozaīkas veidot nemaz nav iespējams.

  • Ikona atrodas tuvāk lūdzējam, iespējams ciešāks kontakts.

  • Ikona pildīja savas funkcijas ne vien lūgšanai bet arī kā ticības mācītāja un virzītāja (Krievijā atšķirībā no Bizantijas, izglītības līmenis bija zems un lasītpratēju maz).

Šis altāra norobežojums auga pakāpeniski, un vēsture rāda, ka tā izmēru pieaugums ir tieši atkarīgs no ticības atslābuma Dieva tautā. Zināmā laika periodā ikonostass nenoliedzami bija pozitīva parādība ticības mācības izplatīšanā.

 

Klasiskā ikonostasa uzbūve:

Centrā ir tā sauktie "Ķēniņa vārti" (4), kuri simbolizē ieiešanu Debesu valstībā. Uz šiem vārtiem attēlo eņģeli Gabriēlu, kurš pasludina labo vēsti Jaunavai Marijai un četrus evaņģēlistus, kas simboliski norāda uz ieiešanu debesu valstībā caur Evaņģēliju - labo vēsti.

Virs "Ķēniņa vārtiem" ir Svētā Vakarēdiena ikona.

Vārtu labajā pusē ir novietota Kristus ikona (5), kreisajā - Dievmātes ikona (3). Aiz Kristus ikonas  ir diakonu durvis, uz kurām parasti tiek attēlots Erceņģelis Mihaēls (6), un aiz tām svētā vai pestīšanas notikuma ikona, kura vārdā ir nosaukts dievnams (piem. Kristus Piedzimšanas Katedrāle, Sv. Nikolaja baznīca) (7). Uz kreiso pusi no Dievmātes ikonas arī ir diakonu durvis, uz šīm parasti attēlo Erceņģeli Gabrēlu (2), un aiz tā kādu vietēji vai īpaši godinātu svēto (1).

Otrā rinda ir Deesis (8) (aizlūgšanu) ikonu rinda. Vidū Visspēcīgais Kristus (Pantokrator) no viņa kreisajā pusē ir Dievmāte un Erceņģels Mihaēls , labajā - Jānis Kristītājs (pēdējais Vecās Derības Pravietis), Erceņģelis Gabrēls, pārējās figūras apustuļi, baznīctēvi, svētie.

Trešā rinda ir svētku ikonu rinda (9). To "lasa" no labās puses uz kreiso. Sākas ar Dievmātes Piedzimšanas svētkiem (Baznīcas gada sākums) un beidzas ar Dievmātes Aizmigšanas svētkiem.

Ceturtā ir praviešu rinda (10): Centrā ir Dievmātes Oranta ("Zīmes Jaunava" - simbolizē Kristus gaidīšanu, Viņa atrašanos Dievmātes klēpī) ikona, pārējie ir pravieši, kas vēstīguši par Kristus - Mesijas atnākšanu.

Piektā - patriarhu rinda (11). Centrā Vecās Derības Trejādības ikona, abās pusēs Israēla patriarhi (Ābrahams, Īzāks, Jēkabs, Noass, Melhisedeks u.c.)

Pašā augšā (12), centrā ir Krusts vai Golgāta (Kristus pie krusta, Dievmāte un apustulis Jānis Teologs).

 

Tikai lielākajās katedrālēs ir "pilns" ikonostass, mazākās katedrālēs kāda rinda mēdz būt izlaista, mazās baznīcās laukos un pilsētās ikonostass parasti sastāv no pirmās rindas, Sv. Vakarēdiena ikonas virs Ķēniņa vārtiem un krusta virs tās.