 |
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|||||
|
|
Līdz 1845. gadam pareizticību pieņēma apmēram 120 latvieši (Rīgā), sakarā ar to bīskapam Filaretam 1845. gada 24. janvārī tika nosūtīts lūgums piešķirt draudzei baznīcu, kur dievkalpojumi varētu notikt latviešu valodā. Šo lūgumu izskatīja Sinode, ar to tika iepazīstināts imperators Nikolajs I. 1845. gada 14. aprīlī no Petrogradas tika saņemta atbilde - piešķirt draudzei Rīgas Dievmātes Patvēruma (Pokrova) kapsētas baznīcu (kura bija pierakstīta Ņevas Aleksandra baznīcai). Pirmais dievkalpojums latviski tika noturēts 1845. gada 29. aprīlī. To vadīja priesteris Jēkabs Mihailovs (bijušais Piebalgas grāfa Šeremeteva īpašumu pārvaldnieks) kopā ar diakonu Pēteri Popovu. Tēvs Jēkabs šajā baznīcā kalpoja no 1845. gada 22. aprīļa līdz 1859. gadam. Neilgi pirms latviešu masveida pāriešanas pareizticībā, 1842. gadā Sinode uztic viņam pārbaudīt un vadīt baznīcas grāmatu tulkošanu latviešu valodā. Jēkabs Mihailovs diakona kārtā tika iesvētīts 1845. gada 21. aprīlī, bet jau 22. aprīlī - priestera kārtā. Viena savas kalpošanas gada laikā (1845-46) tēvs Jēkabs pievienoja pareizticībai 1670 cilvēkus, no kuriem 190 Rīgā. Periodā no 1845. - 1857. gadam Rīgas Dievmātes Patvēruma latviešu draudzē nomainījās 10 diakoni, kuri kļuva par priesteriem lauku draudzēs. Tēvs Jēkabs nomira 1859. gadā un tika apglabāts Pokrova kapos (pa labi no baznīcas). Viņa vietā tika uzaicināts Jaunpils (Vidzemē) draudzes priesteris Bazilijs (Vasīlijs) Reinhauzens. Tēvs Bazilijs šajā draudzē kalpoja no 1859.-1879. gadam. 1857. gadā daļa ticīgo no Ņevas Aleksandra draudzes iesniedz lūgumu par Dievmātes Patvēruma baznīcas atdalīšanu no Ņevas Aleksandra baznīcas, pievienojot tai ap 300 cilvēku, kas dzīvo tās tuvumā. Šo lūgumu bīskaps Platons atbalstīja un 1857. gada 17. oktobrī projektu par latviešu un krievu draudzes apvienošanu stādīja priekšā Sinodei. Projekts tika apstiprināts. Pēc draudžu apvienošanas draudzes locekļus skaits sasniedza 1200 cilvēkus. No šī laika dievkalpojumi notika jaukti latviešu un baznīcslāvu valodās. Latviešu draudze, sāka lūgt viņiem paredzētas baznīcas celtniecību. Pamatus jaunajai baznīcai pretī Patvēruma kapiem ielika sešdesmitajos gados. Celtniecība notika 1867. gadā par valdības līdzekļiem un Augstisvētītais Platons, Rīgas un Mītavas arhibīskaps, iesvētīja to par godu Kunga Debessbrauksanai. 1875. gadā laika zoba sagrauztās un nodegušās Patvēruma baznīcas vietā sāk celt jaunu baznīcu. Tās iesvētīšanas dienā, 1879. gada 9. septembrī krievu draudze pāriet uz Dievmātes Patvēruma baznīcu.
Ar laiku draudze izaug tik ļoti, ka baznīca nespēj uzņemt visus dievlūdzējus. Sakarā ar to 1896. gadā tika pieņemts lēmums par baznīcas ēkas paplašināšanu. 1902. gadā tika iesvētīts mazais altāris par godu apustulim Jānim Teologam, bet galvenais par godu Kunga Debesbraukšanai. Bet jau 1909. gadā baznīcā tika ievilkta elektrība. Pēc tēva Andreja nāves, Debesbraukšanas baznīcā kalpoja prieteri: tēvs Jānis Bormanis, tēvs Jānis Jansons, tēvs P. Balodis, tēvs Kirils Bladons, tēvs Aleksandrs Lismanis, tēvs Pēteris Bērziņš un citi. XX. gs. 60. gados par baznīcas pārzini kļuva tēvs Vladimirs Merkuļevs, kurš kalpoja šajā draudzē līdz savai nāvei (1995. gadā). 1995. gada decembrī, pēc draudzes lūguma, Valdnieks Aleksandrs, nozīmē par draudzes pārzini tēvu Nilu Druvaskalnu, kurš vada draudzi līdz pat šai dienai. Pēckara gados (Padomju varas laikā) pateicoties tam, ka dievnamā regulāri notika dievkalpojumi un pateicoties draudzes stārastei A. Kronītei, baznīca netika slēgta. Bet 60. gados, kad vajāšanas pret baznīcu pastiprinājās, bezdievju plāni netika īstenoti, pateicoties baznīcas pārziņa Tēva Vladimira un draudzes stārastes Aleksandras Arženieks uzstājībai. 1993. gadā par draudzes stārasti kļuva Irēna Priede. Pateicoties viņai un draudzes ziedojumiem baznīcā notiek atjaunošanas darbi. Tika nomainīts jumts un centrālais krusts, galvenajā altārī veikti atjaunošanas darbi, uzstādīts jauns zvans (iesvētīts 1999. gada 20. maijā - uz Kristus Debesbraukšanas svētkiem), nomainīta apkures sistēma, logi. Svētdienas skolas nodarbības notiek izremontētā telpā baznīcas pagrabā. Pēdējos septiņos gados draudze ir stipri augusi. 90. gadu sākumā ļoti bieži uz vakara dievkalpojumiem nāca 5-10 cilvēki, tad tagad vakara dievkalpojumos ir 30-45 cilvēki, bet Liturģijā vairāk kā 100. Pašlaik draudzē reģistrēti 210 draudzes locekļi (2004. maijs). Baznīcā ir koris, kuru ilgus gadus vadīja Vera Ozoliņa. Viņas koris deva vietu jaunākajai kora sastāvam, ko vada Ksenija (Lauma) Maliņa. Aleksandrs Akatovs, Debesbraukšanas baznīcas altāra kalpotājs "Vinogradnaja loza" Nr. 5 (72), 2004. gada maijs
Mēness iela 2 (ar 11. tramvaju līdz Mēness ielai) Tālr. 7585381, mob. 9666176 Virspriesteris Nils Druvaskalns Dievkalpojumi: vakara dievkalpojums - sestdienās 17, Liturģija - svētdienās 10 (grēksūdze sākas 9.20)
Ziedojumus var pārskaitīt uz kontu: Rīgas
Debesbraukšanas pareizticīgo draudze
|
1879. gada pavasara sākumā par
Kristus Debesbraukšanas draudzes priesteri tika apstiprināts tēvs Andrejs
Kangers (kalpoja šeit līdz 1909. gadam). Veicot dievkalpojumus tēvs Andrejs
neaizmirst arī turpināt darbu pie dievkalpojumu tekstu tulkošanas uz
latviešu valodu ar notīm.