Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Nītaures Kristus piedzimšanas baznīca

 

Nītaures Kristus Piedzimšanas baznīca celta no 1875. līdz 1877. gadam (arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis), vienlaikus uzbūvēta arī mācītājmuiža un kapliča, veidojot vienotu arhitektonisku kompleksu. Baznīcas klasiski apaļo kupolu aizstāj taisnstūrveida izbūve ar pareizticīgo baznīcām neraksturīgi lieliem logiem, kas ļaudīm dievnamā ļauj sajust dabas klātnūtni.

Sākotnēji dievnams celts Mores, Ķēču un Nītaures pagasta ļaudīm. Tolaik pareizticīgo draudze šeit bijusi ļoti kupla, visi lielie saimnieki, kā pienākas, arī bijuši pareizticīgie un gādājuši par dievnamu.  Uz dievkalpojumiem nākuši pat 1200 ļaudis no apkārtējiem pagastiem. Par to laiku godību vēl liecina pamatīgā dēļu grīda, kura izturējusi visu, arī to, ka ēkā darbināta kolhozu smagā tehnika. Tāpat 1934. gadā lietais baznīcas zvans vēl atrodas savā vietā – to gribējuši aizvest, bet pa nelielo lūku nav varējuši dabūt lejā. Tas tāpat agrāk ļaudis aicina uz dievkalpojumiem.

Kad padomju gados lauku dievnamus piemeklēja skarbs liktenis, tie tika nopostīti vai slēgti, Nītaures baznīcā tāpat kā daudzās citās ierīkoja graudu un būvmateriālu noliktavu. Arī pagasta iedzīvotājus gaidīja smagi pārbaudījumi - turīgākos saimniekus izsūtīja uz neatgriešanos, palikušie ļaudis nedrīkstēja pat pieminēt Dieva vārdu. Taču ticība ļaužu sirdīs saglabājās. Velta Balode, agrākā  draudzes vecākā, atceras, ka priesteris Ezerlīcis slepšus nācis mājās kristīt bērnus, viņas jaunākajai meitai toreiz bijis knapi mēnesis. Kad abas meitenes bijušas pionieru gados, vecmamma, kas allaž bijusi dziļi ticīga, paņēmusi viņas līdz uz baznīcu.  Pēc tam meitenes skolā bārtas un izsaukti vecāki. Veltas Balodes vīrs tad drosmīgi devies aizstāvēt meitas, teikdams, ka bērniem taču labāk iet uz baznīcu, nevis staigāt apkārt delverējoties vai zagt. Tagad Veltas kundze jau smaidot ar sirsnību runā par saviem mīļajiem mazbērniem, kuri pret baznīcu izturas ar svētbijību. Tātad paaudžu paaudzēs sargātā pareizticība nītauriešos vēl ir dzīva.

Velta Balode (pa kreisi) draudzes vecākās organizatoriskos pienākumus tagad nodevusi jaunākai nītaurietei – Hildai Pugacēvičai.To pierāda arī fakts, ka, Veltas kundzes mudināti, pagasta ļaudis vairāk nekā desmit gadus tīrīja, remontēja, atjaunoja savu daudzcietušo dievnamu. Baznīcas zaimotāji logu rūtis bija izdauzījuši, aizsituši ar dēļiem, rigipsa gabaliem. Altāris nojaukts, pazudušas 30 svētbildes, paglābta un nogādāta Rīgas Jāņa Kristītāja baznīcā vienīgi četrus metrus augstā altārglezna.

Talcinieki izveda neskaitāmas kravas būvgružu, dažādu atkritumu, tad ievilka elektrību, remontēja, krāsoja. Velta Balode atceras, ka galdnieks Arnolds Urjāns no savām mājām atvedis baznīcai durvis, palīdzējis ielikt logus, savukārt ēkas priekštelpā rūpīgi citu pie cita skujiņveidā licis ķieģeļus, lai atjaunotu oriģinālo grīdas klājumu. Tad kā Dieva saukts palīgā nācis Pēteris Ķauķītis – viņš, neskatoties uz saviem 80 gadiem, pa stalažām lēkājis kā jauns puika, lai apmestu sienas. Nenovērtējama bijusi Pētera Ķauķīša bagātā pieredze baznīcu restaurācijā - viņš bija pielicis roku daudzu pareizticīgo dievnamu remontā. Lai gan pēc amata daiļkrāsotājs, meistars pratis visus darbus. Viņš bija iecerējis katrā baznīcas krustu velvē iezīmēt pa zvaigznei un ornamentam, taču šo sapni viņš diemžēl paņēma līdzi uz Dieva valstību.

Nītaures baznīcas vecais interjersNītaurieši nolēmuši baznīcu savest kārtībā tiktāl, lai tā izskatītos atkal kā vecos laikos, kad te kūsāja spraiga draudzes dzīve. Visbeidzot 1996. gadā tika savākti 20 paraksti, un ar metropolīta Aleksandra svētību atjaunota Nītaures Kristus Piedzimšanas baznīcas draudze, dievkalpojumi gan atsākušies pāris gadus vēlāk, kad uz šejieni kalpot tika nozīmēts priesteris Aleksandrs Nagla. Pēdējos gados draudzei piebiedrojušies arī pareizticīgie no Mālpils, viņi ļoti daudz baznīcai palīdz finansiāli. Mālpiliešus katra mēneša pirmajā svētdienā atved speciāls autobuss, ko finansē uzņēmuma “Mālpils maize” direktore Nadežda Savina, viņa baznīcai dāvinājusi arī kroņlukturi.

Savukārt īpašu svētsvinīgu noskaņu Nītaures baznīcā rada mākslinieka Olafa Muižnieka darinātās ikonas. Māksliniekam tas esot mīlestības darbs, kas sniedz iekšēju mieru. Viņa māte kristīta šai pašā Nītaures baznīcā, un 1999. gadā, viņas 100. jubilejai par godu, mākslinieks uzgleznojis Kristus ikonu un uzdāvinājis baznīcai, kuras sienas tobrīd vēl bijušas skumīgi kailas. Nītaures baznīcas jaunais ikonostassŠī ikona tagad atrodas pie altāra sienas, bet dievnamā redzam nu jau vairāk nekā desmit Olafa Muižnieka rakstītās ikonas. Tās visas, kā arī 2004. gada 31. jūlijā uzstādīto jauno ikonostasu mākslinieks veltījis savas mātes Aleksandras Natālijas Muižnieces piemiņai - tā vēsta plāksnīte dievnama priekštelpā. Lai ievērotu krāsu un formu kanonus ikonās, Olafs Muižnieks rūpīgi meklējis literatūru, braucis gūt pieredzi uz Pečoru klosteri un citām Krievijas baznīcām. Jaunais ikonostass veidots, izpētot Nītaures arhīvu vēsturiskās fotogrāfijas un smeļoties ieceres daudzās baznīcās.

Velta Balode atceroties, cik daudz rūpju prasījusi baznīcas atjaunošana, gandarīta par paveikto. Tagad, kad veselība nav vairs stipra, viņa draudzes vecākās pilnvaras nodevusi gados jaunākajai nītaurietei  Hildai Pugacēvičai. Draudzei arī tagad vēl rūpju netrūkst – jāremontē jumts, jāieliek dubultie logi, lai ziemā ļaudis te nesaltu. Tāpēc visi draudzes locekļi sasparojušies: nītaurieši uzrakstījuši un iesnieguši projektu Kultūras ministrijai par telpu iekšējo remontu, bet mālpilieši – par jumta remontu. Jācer, ka atbalsts tiks saņemts.

Nītaures Kristus Piedzimšanas baznīcu no 1998. gada apkalpo virspriesteris Aleksandrs Nagla. Dievkalpojumi notiek katra mēneša pirmajā svētdienā.