Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Šķilbēnu pag., LV-4587.

Draudze izveidojās 1926. gadā, kad bijušās Šķilbēnu muižas iedzīvotāji lielā attāluma dēļ (14 km) atdalījās no Baltinavas draudzes, kā arī pateicoties virspriestera S. Jefimova pamudinājumam 1925. gadā, kad notika ziedojuma vākšana Vecslabadas baznīcai. Vietējie iedzīvotāji Maksims Bezmenovs un Sergejs Dimitrijevs pirmie sāka veidot Šķilbēnu draudzi. Vēlāk viņiem piebiedrojās Ļebedevu ģimene, skolotājs N. Aleksandrovičs, bijušais stacijas priekšnieks A. Ļeontjevs un citi.      

1926. gada 7. martā notika pirmā draudzes dibināšana sapulce, kur draudzes padomē ievēlēja I. Ļebedevu, N. Ļeontjevu, A. Smirnovu un S. Dimitrijevu. Pirmais dievkalpojums un draudzes atklāšana notika 1926. gada 5. septembrī Šķilbēnu iedzīvotāja Ļebedeva mājās, ko veica Rēzeknes prāvests virspriesteris A. Vīckops. Tolaik draudzes robežas atradās 140 mājas ar 1000 draudzes locekļiem.  

Vislielāko palīdzību draudzes pirmajos pastāvēšanas gados sniedza Ļebedevu dzimta, bez atlīdzības atvēlot telpas dievkalpojumu norisei un klēram. Pagaidu dievnams Ļebedevu mājās atradās no 1926. gada 5. septembra līdz 1929. gada 2. maijam. Par pirmo draudzes mācītāju 1926. gada 21. oktobrī ievēlēja Nikolaju Lapekinu, kurš kalpoja šeit līdz 1939. gada 1. janvārim, kad tika nosūtīts par Balvu baznīcas mācītāju.

1927. gadā Šķilbēnu centrā draudze par saviem līdzekļiem iegādājās 1 ha zemes baznīcas un kapsētas celšanai. Kapsētu atklāja 1928. gadā, bet baznīcas ēku uzbūvēja 1928.-1929. gadā. Blakus tai uzcēla sarga mājiņu  Dievnama mazo iesvētīšanu un pirmo dievkalpojumu 1929. gada 2. maijā veica Nikolajs Lapekins. Lielās dievnama iesvētīšanas svinības notika 1937. gada 30. maijā ar metropolīta Augustīna piedalīšanos. Baznīcu iesvētīja par godu Dievmātes Piedzimšanai.

Šķilbēnu pareizticīgo baznīca būvēta pēc arhitekta V.M. Šervinska projekta nelielā pakalnā. Koka baznīca ir trīstorņu krusta tipa, izmēri 21,70 x 10,20 x 8,70 m, ar izvirzītu laukakmeņu cokolu un horizontālu dēļu sienu apšuvumu. Ēkai ir astoņstūru divpakāpju zvanu tornis un poligonāla altārdaļa. Pārējie divi tornīši veidoti ar sīpolveida kupolu. Fasādēs redzami sešrūšu logi ar balti krāsotu koka aplodu, ieejas portālu balsta četras kolonnas ar dekoratīviem kokgriezumiem. Interjerā sienām un griestiem ir gaiši zilā tonī krāsots dēļu apšuvums, savdabīgas konstrukcijas perimetrāli pakāpienveida griesti ar paaugstinātu vidusdaļu.

Galvenās svētbilžu stāva un baznīcas svētbildes gleznojusi māksliniece T. Kasinska un virspriesteris Kirils Zaics. Svētā Nikolaja Brīnumdara svētbildi ziedoja vietējās aptiekas īpašniece Sofija Ivanova, bet Kazaņas Dievmātes svētbildi – baznīcas mācītāja sieva Jevgeņija Lapekina.

Draudzes vajadzībām valsts zemes fonds 1927. gadā piešķīra 11 ha zemes. 1929. gadā uzcēla mācītāja māju ar saimniecības ēkām, bet 1934. gadā – māju baznīcas psalmotājam.

Draudzē 1938. gada 1. janvārī bija 1350 locekļu, no tiem 80 ir pareizticīgie latvieši, pārējie – krievi. Par draudzes vecāko no tās dibināšanas dienas līdz 1929. gada 5. maijam bija Maksims Bezmenovs, bet no 1929. gada 5. maija – Pāvels Siliņš. 1939. gada 1. janvārī par baznīcas mācītāju iecēla Aleksandru Dribincevu.

Draudzes rajonā atradās divas sešklasīgās pamatskolas un četras četrklasīgās skolas, kur mācījās 256 pareizticīgie bērni.