|
|
Dauvgavpils rajons, Biķernieku pag., LV-5440. Lipinišķu draudze ir viena no pirmajām pareizticīgo draudzēm Daugavpils rajonā, tā dibināta 1829. gada 1. janvārī, kad Pantelišķu ciemā (2,5 km attālumā no Lipinišķiem) esošais vecticībnieku lūgšanu nams tika pārbūvēts par pareizticīgo baznīcu Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā. 1843. gadā šo baznīcu pārveda uz Izvaldu.
1836. gadā
uzcelto Lipinišķu baznīcu iesvētīja
No 1842. gada 1. aprīļa V. Ļebedeva vietā par iecirkņa prāvestu un Lipinišķu ciema vecāko garīdznieku tika iecelts Jānis Ščerbovs. 1848. gada 28. jūlijā, nokalpojis šeit sešus gadus, mācītājs J. Šcerbovs mirst no holēras un tiek apbedīts blakus dievnamam. Pēc tam Lipinišķu baznīcā kalpoja vēl 14 garīdznieki, no tiem visilgāk Stefans Kupalovs (1886.-1834.). Viņš savāca plašu materiālu par draudzes izveidošanos un attīstību, aprakstīja daudzus vēstures faktus, uzsverot ne tikai konkrētus gadījumus, bet arī sniedzot savu vērtējumu par tiem. Hronikā S. Kupalovs pieminējis tolaik sāpīgo jautājumu par pareizticīgo un vecticībnieku šķelšanos, izskaidrojis iemeslus, kādēļ pēc 1861. gada sarucis pareizticīgo iedzīvotāju skaits četrās novada draudzēs. Kā aplamu rīcību S. Kupalovs vērtē garīdznieku izsaukšanu no Krievijas vidienes uz Baltijas guberņām, jo atbraukušie mācītāji nepārvaldīja vietējo valodu, nepārzināja paražas un tādēļ viņiem nebija lielas ietekmes iedzīvotāju vidū. S. Kupalovs atzīmē, ka tolaik novadā, galvenokārt Apšu ciemā, Avenājos un Biķerniekos mituši daudz uniātu, kas nodarbojušies ar tautas izglītošanu. Virspriesteris S. Kupalovs savā 45 gadus ilgajā kalpošanas laikā Lipinišķu baznīcā ieguldīja daudz pūļu draudzes garīgajā un materiālajā izaugsmē. 1889.-1884. gadā tika uzbūvētas ēkas draudzes vajadzībām, 1893. gada janvārī virspriesteris S. Kupalovs savā mājā atvēra skolu, ko 1895. gadā pārveidoja par baznīcas draudzes skolu, 1898.-1900. gadā skolai uzcēla jaunu ēku un internātu.
Taču vislielākā
mācītāja S. Kupalova vēlēšanās jau no pirmajiem kalpošanas gadiem bija vecās
nabadzīgās Lipinišķu baznīcas kapelas vietā uzcelt jaunu greznu baznīcu.
Kāds atgadījums palīdzēja realizēt šo ieceri. 1888. gada 2. aprīlī Lipinišķu
baznīcā ielauzās zagļi un nolaupīja gandrīz visu vērtīgo inventāru. Grūti
izteikt, draudzes hronikā raksta virspriesteris S. Kupalovs, kādu iespaidu
atstājusi šī nelaime uz mūsu draudzes locekļiem- nabadzīgajiem baltkrieviem.
Taču šis notikums kalpoja par ierosmi ziedojumu vākšanai un jaunas baznīcas
celtniecībai. Ziedoja gan naudu, gan materiālus. Bez tam, pateicoties
Polockas Vitebskas bīskapa Serafima atbalstam, no valsts kases Lipinišķu
baznīcas celtniecībai piešķīra 11 350 rubļu. Baznīcas pamatu ielikšana
notika 1906. gada 27. aprīlī, bet
Jaunā Lipinišķu mūra baznīca celta krusta formā, Bizantiešu stilā, izmēri 29x16x10 m, tā ir krāšņa un gaiša, no ārpuses ar sarkanu cementa apšuvumu, baznīcā ir mākslinieces, Polockas garīgās skolas audzēknes M. Samočernovas gleznotas ikonas. Svētbilžu siena ir divu stāvu, ar apzeltītām karnīzēm.
Lipinišķu baznīcai piederēja 38,252 ha zemes. Draudzes locekļu skaits pēc 1874. gada bija samērā nemainīgs, tā 1874. gadā draudzē bija 504 cilvēki, 1901. g. 560, 1908. g. 646, 1921. g. 402, 1938. g. 530 cilvēku. Draudzes locekļi pārsvarā bija nabadzīgi zemnieki. Pirms kara sākuma 1914. gadā daudzi no viņiem pārcēlās uz Sibīriju. Pēc dvēseles īpašībām Lipinišķu draudzes locekļi bija labsirdīgi, atsaucīgi, ļoti mīlēja savu dievnamu, dievkalpojumus un baznīcas dziesmu. Draudzes teritorijā atradās četras kapsētas blakus baznīcai, Židinsku, Slutišķu un Rudanskas, kā arī divas sešklasīgās un viena četrklasīgā skola, kurās mācījās 48 pareizticīgie bērni un apguva astoņu nedēļu ilgu ticības mācības kursu.
|