Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Liepnas baznīca

 

 

19. gs. 60.-70. gados notika masveida Ludzas apriņķa ziemeļos dzīvojošo katoļu pievēršanās pareizticībai Tolaik Liepnas pagastā bija ap 1000 pareizticīgo. Lai apmierināto iedzīvotāju reliģiskās vajadzības, 1866. gadā nelielajā sv. Franciska koka katoļu kapličā, kas atradās netālu no Liepnas ciemata, ierīkoja pareizticīgo baznīcu. 1867. gada 1. jūlijā to iesvētīja Vitebskas sv. Marka klostera arhimandrīts Poliekts. Tajā pat 1866. gadā pareizticīgo baznīcu ierīkoja arī Kudepas mūra katoļu baznīcā (12 km attālumā no Liepnas), jo daudzi šīs baznīcas locekļi latvieši bija pievērsušies pareizticībai. Kudepas baznīca darbojās kā Elijas baznīcas filiāle.    

Ar laiku nelielā Liepnas sv. Franciska baznīca kļuva par šauru lielajam dievlūdzēju skaitam un 1884.-1885. gadā par kroņa līdzekļiem uzcēla jaunu koka baznīcu (21x9x7,46 m), ko 1885. gada 3. septembrī sv. pravieša Elijas vārdā  iesvētīja Polockas – Vitebskas bīskaps Markells. Vecā sv. Franciska baznīca palika kā Elijas baznīcas filiāle, bet 1920. gadā ar valdības rīkojumu to nodeva katoļu draudzei.

Iesākuma Liepnas baznīcā nebija pastāvīga mācītāja, kas apkalpotu draudzi. Tolaik baznīcā kalpoja šādi mācītāji: Aleksejs Popovs (1866.-1867.g.), V. Saharovs (1867.-1868.g.) un R. Poišs (1868.-1870.g.). Tikai 1870. gada 14. septembrī baznīcā sāka kalpot pirmais pastāvīgais mācītājs Mihails Dominskis.  Pirmajos gados baznīcas kalpotājiem bija jādzīvo diezgan grūtos apstākļos. 1880.-1887. gados, pateicoties mācītāja Mihaila Dominska pūlēm, uzcēla draudzes māju ar piebūvēm. 1885. gadā atvēra draudzes skolu un uzcēla tai atsevišķu ēku.

Pēc priestera Mihaila Dominska (1870.-1897. g.) baznīcā kalpoja: Kirils Zaķis (1897.-1898. g.), Dāvids Lielmežs (1898.-1909. g.), Pāvils Puķītis (1909.-1922. g.), Jānis Lapekins (1922.-1938. g.), no 1938. gada 1. septembra Jānis Molotoks, kurš bija beidzis Rīgas Teoloģisko institūtu, kopš 1937. gada 23. septembra baznīcas psalmotājs bija Vladimirs Grāvītis, baznīcas vecākais Antons Izotovs. Draudzei piederēja 39,473 ha zemes. Liepnas baznīcas draudzes locekļu skaits, izņemot Kudepas baznīcu, bija: 1870. g. – 608, 1899. g. – 1206, 1901. g. – 971, 1905. g. – 1077, bet 1938. gada 1. janvārī – 1174, no tiem lielākā daļa bija latvieši.  Netālu no Liepnas draudzes darbojās viena sešu klašu skola un trīs četru klašu skolas, kur mācījās 178 pareizticīgie bērni.

Otrajā pasaules karā baznīca tika izpostīta. Pēc kara sagrautās sv. pravieša Elijas baznīcas atjaunošanu Liepnā sāka virspriesteris Nikolajs Lapekins. Vāca līdzekļus, pulcināja draudzi. Ļaudis vezumos (dažkārt līdz 20 pajūgiem rindā) piegādāja celtniecības materiālus. Par ieguldīto darbu Liepnas baznīcas atjaunošanā 1948. gada 24. aprīlī Nikolajs Lapekins saņēma apbalvojumu - Rīgas un visas Latvijas metropolīta Benjamiņa Goda rakstu.        

 

Baznīcas adrese: Liepnas pag., Liepnā, LV-4354
Kontakttelefons:
6334934, 4364607