Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Svarīgi garīgās dzīves jautājumi

Izdrukai

 

1. Kas jādara atpūtas stundās?

 Atpūtas stundās jānododas garīgām lietām: lūgšanai, dievišķu grāmatu lasīšanai, svētām pārdomām.

 

2. Kur ir glābšanās sākums?

 Glābšanās sākums - tā ir sevis paša nosodīšana.

 

3. Kas nostiprina dvēseli?

 Dvēseli nostiprina Dieva Vārds, un tas aizsargā no grēkiem.

 

4. Kas novērš domas no Dieva?

 Sarunas (pasaulīgas) ar pasaulīgiem ļaudīm novērš domas no Dieva.

 

5. No kā kristietis saņem apskaidrību?

 Apskaidrību saņem no Svēto Rakstu lasīšanas un garīgiem dziedājumiem, dziedājumu vārdi attīra dvēseli. (Sv. Jānis Zeltamute)

 

6. Par ko ir vēl jādomā?

 Biežāk jādomā par Dieva valstību.

 

7. Kāds ir visaugstākais tikums?

 Visaugstākais tikums ir mācēt piedot.

 

8. Kas ir īsts kristietis?

 Tas, kurš piespiež sevi lūgties par saviem ienaidniekiem.

 

9. Kam un par ko jājautā?

 Par visu dievišķo un pestījošo jājautā garīgi pieredzējušiem.

 

10. Kādēļ tiek pieļauti pārbaudījumi?

 Dievs savus draugus ārstē ar pārdzīvojumiem, lai tos attīrītu no grēkiem.

 

11. Kas ir pats galvenais lūgšanā?

 Katrai lūgšanai ir sevī jāietver pateicība. (Sv. Jānis Zeltamute)

 

12. Kas ir augstāk: žēlastības dāvana vai pateicība ciešanās?

 Pateikties ciešanās un bēdās ir lielāks nopelns nekā dot žēlastības dāvanas. (Sv. Jānis Zeltamute)

 

13. Kas īpaši iežēlina Kungu?

 Kungu nekas tā neiežēlina kā grēku izsūdzēšana. (Sv. Jānis Zeltamute)

 

14. Kas vēl iežēlina Kungu?

 Nekas tā Kungu neiežēlina kā mīlestība pret ienaidniekiem. (Sv. Jānis Zeltamute)

 

15. Vai ir jāatceras grēki, kas agrāk grēksūdzē jau pateikti?

 Grēkus, atlaistus grēksūdzē, nevajag atcerēties, bet savās lūgšanās vajag pieminēt. (Sv. Jānis Zeltamute)

 

16. Kas ir augstāk: taisnīgums vai aizvainojumu paciešana?

 Paciest aizvainojumus bez ļaunuma ir augstāks tikums, nekā būt taisnīgam. (Sv. Jānis Zeltamute)

 

17. Kas jālasa pēc rīta lūgšanām?

 Pēc rīta lūgšanām lasi Svēto Evaņģēliju.

 

18. Ar ko jābūt aizņemtām domām?

 Lai ir aizņemtas jūsu domas ar Dievu, mūžību un labiem darbiem.

 

19. Kur var iemācīties labo?

 Mācieties labu no dievišķām, īpaši svēto tēvu grāmatām.

 

20. Kādas ir taisnīga cilvēka pazīmes?

 Taisnā pazīmes - tā ir atrašanās nepārtrauktā grēku nožēlā.

 

21. Caur ko ticīgais nonāk savienībā ar Dievišķo?

 Ticīgais nonāk savienībā ar Dievišķo caur noslēpumiem, kā, piemēram, baudot Svēto Vakarēdienu un izsūdzot grēkus grēksūdzē.

 

22. Kam katru dienu jāvelta laiks?

 Veltiet katru dienu laiku pārdomām par saviem grēkiem un pēcnāves moku vietām.

 

23. Vai ir svarīga Dieva atcere?

 Dieva atcere ir nepieciešama vairāk nekā elpošana.

 

24. Kāda lūgšana jāskaita, tikko pamostoties no rīta?

 Tikko pamostoties, nepieciešams pārkrustīties un teikt: "Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara Vārdā... un ... dari mani cienīgu, Kungs, šai dienā no grēka sargāties." (Sv. sirdsskaidrais Kronštates Jānis)

 

25. Uz ko sevi jāpiespiež?

 Sevi jāpiespiež, kaut arī nav vēlēšanās, uz lūgšanām un uz visu labo.

 

26. Kur ir grēka sākums?

 Sekojiet savām domām - te ir grēku sākums.

 

27. Kas novirza mūsu prātu no Dieva?

 Nekas no Dieva tā nenovirza mūsu prātu, kā neskaitāmās sadzīves rūpes. (Sv. Jānis Zeltamute)

 

28. Ko vēl sevī ietver taisnīgums?

 Taisnīgums ir līdzcietība pret cilvēku.

 

29. Kas ir galvenais ticīgajam?

 Ticīgais par galveno savu vēlmju priekšmetu uzskata slavināt Dieva Vārdu šeit, uz zemes, nest labumu tuvākajam un tikt cienīgam saņemt Debesu valstību.

 

30. No kā jāvadās darbos?

 Jebkurā lietā nepieciešams vadīties no Dieva Vārda un svēto tēvu padomiem.

 

31. Kā tikt vaļā no grēksūdzē aizmirstiem, nepieminētiem grēkiem?

 Par grēksūdzē aizmirstiem grēkiem cilvēkam jāpacieš viss priekšāstāvošais.

 

32. Kādas ir pašas lielākās Dieva dāvanas ticīgajam?

 Pašas lielākās dāvanas no visām Dieva dāvanām - tās ir piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā, grēksūdze, Svētie Raksti, svēto tēvu skaidrojumi.

 

33. Vai ir pietiekami lasīt tikai Evaņģēliju?

 Neuzskati sev par pietiekamu tikai Evaņģēlija lasīšanu bez svēto tēvu darbu lasīšanas. Tā ir bīstama doma. (Sv. Ignātijs Brjančaņinovs)

 

34. Vai ir nepieciešams apstāties pie svarīgām domām lūgšanu laikā?

 Nenoņemies ar domām, kas nāk lūgšanas laikā, lai cik svarīgas un vajadzīgas tās liktos.

 

35. Vai nepieciešams vērsties pie Dieva pēc skaidrības par jebkuru lietu?

 Tas, kurš pirms jebkuras lietas un vārdiem vēršas ar lūgšanu pie Dieva pēc skaidrības, palīdzības un svētības, tas veic savu dzīvošanu it kā Dieva acu priekšā, Viņa vadībā.

 

36. Kā tikt vaļā no sliktiem ieradumiem?

 Tikai patiesa un tīra grēksūdze spēj atbrīvot no grēcīgiem ieradumiem.

 

37. Kas ir kaislības un tikumi?

 Kaislības - tie ir ļaunie ieradumi; tikumi - labie ieradumi.

 

38. Vai jāslēpj tikumi?

 Mūsu labiem darbiem jābūt noslēptiem ne tikai no cilvēkiem, bet arī no mums pašiem.

 

39. Caur ko raisās mīlestība uz Dievu?

 Ar psalmu un dziedājumu starpniecību raisās mīlestība uz Dievu.

 

40. Kur labāk dzīvot?

 Nav nekas labāks kā dzīvot starp godprātīgiem cilvēkiem.

 

41. Ko ietver sevī garīgais gavēnis?

 Garīgais gavēnis - tā ir atturēšanās no ļaunām domām, darbiem un vārdiem.

 

42. Kad Dievs mums piedod grēkus?

 Kad mēs paši piedodam citiem.

 

43. Kas jādara pirms gulētiešanas?

 Katru dienu pirms gulētiešanas nepieciešams pārbaudīt sevi visos Dieva baušļu pārkāpumos, ko esi pieļāvis dienas laikā.

 

44. Kādas lūgšanas ir svētas?

 Tās lūgšanas ir svētas, kas iziet no dievbijīgas, satriektas un pazemīgas sirds.

 

45. Kā iegūt dvēseles mieru?

 Vaino sevi katrā grēkā, katrā sliktā domā un tūlīt nožēlo - un iegūsi dvēseles mieru.

 

46. Kā uzzināt, kāds sapnis ir no Dieva un kāds no ienaidnieka?

 Sapņi, kas rada grūtsirdību un izmisumu, ir no ienaidnieka. Sapņi no Dieva nomierina sirdi, samierina, nostiprina cerību uz Pestītāju.

 

47. Kā meklēt Dieva valstību?

 Dieva Valstību meklē ar ticību, paklausību, lūgšanām, pacietību ciešanās, uzmanību pret sevi, sevis vainošanu un pastāvīgu grēku nožēlu.

 

48. Vai katra saruna ir jāklausās?

 Garīgi gudriem cilvēkiem nav jāklausās visāda veida sarunas, bet tikai tās, kas dod labumu, ved uz Dieva gribas izzināšanu.

 

49. Kā meklēt labumu sev?

 Savs labums jāmeklē labumā pret citiem.

 

50. No kādiem cilvēkiem mums jāatkāpjas?

 Atkāpies no tādiem, kas kavē un kaitē mūsu pestīšanai.

 

51. Kāds ir ieraduma spēks?

 Liels ieraduma spēks ir gan labajās, gan sliktajās lietās, tas pats mūs aizrauj bez jebkādas piepūles no mūsu puses.

 

52. Vai ir iespējams būt pilnīgam bez svētām grāmatām?

 Bez svētām grāmatām nav iespējams būt pilnīgam.

 

53. Kā palīdzēt mirušajam?

 Mirušā dēļ ir labi pastrādāt baznīcas vai klostera labā.

 

54. Kur ir godprātības sākums?

 Pati godprātība savu sākumu saņem no Dieva Vārda lasīšanas vai klausīšanās.

 

55. Ko ietver sevī svētbilžu godināšana?

 Mājas svētbilžu godināšana izpaužas tā: turot tās tīrībā, aizdedzinot eļļas lampiņu to priekšā, noņemot galvassegu to priekšā (vīriešiem) un skūpstot tās tikai pie miesas tīrības.

 

56. Kādu spēku dod sevis pārkrustīšana?

 Kad jūs ar ticību pārkrustāt sevi, tad neviens no ļauniem gariem nespēj jums tuvoties.

 

57. Pie kā vispirms jāvēršas slimības laikā?

 Slimības laikā vispirms jāvēršas pie garīgiem ārstēšanas līdzekļiem: grēksūdzes noslēpuma, Svētā Vakarēdiena, eļļas svaidīšanas un pie citiem svētumiem.

 

58. Vai ir kādas pazīmes, pēc kurām var uzzināt, vai mēs atrodamies uz pestīšanas ceļa?

 Pazīmes, pēc kurām var uzzināt, vai atrodamies uz pestīšanas ceļa, ir šādas:

1) mīlestība uz Dieva Vārdu;

2) mīlestība uz lūgšanu un noslēpumiem, kā grēksūdze un Svētais Vakarēdiens;

3) ciešanu pieņemšana kā no Dieva rokas;

4) iekšējs riebums pret visiem smagiem grēkiem.

 

59. Kāda nodarbošanās kristieša dzīvē ir pati svarīgākā?

 Pati svarīgākā nodarbošanās - tā ir glābšanās lieta. Kāds labums cilvēkam, ja visu pasauli iegūst, bet pazudina savu dvēseli.

 

60. Kā sevī uzturēt garīgo prieku?

 Garīgo prieku sevī jāuztur ar šādiem līdzekļiem:

1) Dieva Vārdu lasīšanu;

2) dievnama apmeklēšanu;

3) žēlsirdības dāvanām un garīgo žēlsirdību;

4) mērenību ēdienu un dzērienu lietošanā;

5) lūgšanu;

6) iedomājoties mūžīgās dzīves labumus Dieva valstībā.

 

61. Kas ir dedzība uz Dievu?

 Tā ir gatavība pakļauties jebkurām briesmām par Dieva lietu.

 

62. Ko ietver sevī lēnprātība?

 Lēnprātība izpaužas pacietībā pret aizvainojumiem, nosodīšanu un nepatikšanām no apkārtējo puses.

 

63. Ko darīt, ja nonākam izmisumā?

 Nekad nevajag krist izmisumā. Sv. Jānis Zeltamute saka: "0keānam ir robežas, bet Dieva žēlsirdība bezgalīga."

 

64. Kā jālūdzas Dievam?

 Dievam jālūdzas tā, lai starp lūdzošā dvēseli un Dievu nebūtu nekas cits, kā vienīgi domas par Dievu.

 

65. Vai ir svarīgi pārlasīt svēto tēvu grāmatas?

 Stareci iesaka pārlasīt svēto tēvu grāmatas. Tās tiek saprastas pakāpeniski. Un vēl tāpēc jālasa, ka svētas grāmatas nomierina, apskaidro un nostiprina garīgu cilvēku.

 

66. Vai drīkst saīsināt lūgšanu noteikumus pēc nepieciešamības?

 Drīkst. Bet, tiklīdz šī nepieciešamība ir pagājusi, tā atkal jāatgriežas pie saviem noteikumiem.

 

67. Kāpēc ir dvēseles cīņa?

 Tāpēc, lai nenošķirtu prātu no Dieva, neapstātos pie sliktām domām un nepiekristu tām.

 

68. Kas ir tas, kuram nerūp svētas grāmatas un kurš nelasa tās?

 Tas ir tāds, kurš nevelta tām tik daudz laika, cik tukšām sarunām, izrādēm, izbraucieniem, dažādām spēlēm, romānu lasīšanai utt.

 

69. Kas ir labo darbu glabātava?

 Labo darbu aizmiršana ir pati drošākā glabātava.

 

70. Kā var uzveikt nelabo?

 Velnu var uzveikt ar neļaunošanos, pazemību, pacietību.

 

71. Kā pārvarēt sliktas baumas par sevi?

 Sliktas baumas par sevi jāpārvar augstsirdīgi un jāattaisno sevi ar darbiem.

 

72. Kas ir svarīgāk - pasaulīga lieta vai garīga?

 Visās lietās, arī pašās nepieciešamākajās, jādod priekšroka garīgajai.

 

73. Kas jāzina, lūdzot Dievu?

 Lūdzot Dievu, nepieciešams ievērot divus noteikumus: pirmais - lūgt neatlaidīgi; otrais lūgt nepieciešamo. (Sv. Jānis Zeltamute)

 

74. Kas ir labāk: lai mēs paši prasītu Dievam savās vajadzībās vai citi to darītu?

 Dievs vēlas, lai savās vajadzībās paši vairāk Viņu lūgtu, nekā citi gādātu par mums.

 

75. Ja sirds sajūt sliktu domu, kas jādara?

 Slikta doma jādzen prom ar Jēzus lūgšanu un jāizsūdz.

 

76. Kas ir labāk: lielie lūgšanu noteikumi, bet ne vienmēr pilnībā izpildāmi, vai nelieli, bet vienmēr izpildāmi?

 Lūgšanu noteikumi var būt nelieli, bet izpildāmi pastāvīgi un uzmanīgi.

 

77. Vai ir grēcīgi ticēt tādām pazīmēm kā, piemēram: diena neveiksmīga tāpēc, ka ar kaut ko satikos, delna ieniezējās, kaķis pārskrēja, karote nokrita utt.?

 Ticēt pazīmēm nevajag. Nav nekādu pazīmju. Kas tic aizspriedumiem - tam ir smagi uz dvēseles, bet, kas netic, - tam priecīgi.

 

78. Vai drīkst pie nepieciešamības aizstāt krusta zīmi?

 Jēzus lūgšana aizstās krusta zīmi, ja to kāda iemesla dēļ nav iespējams uzlikt.

 

79. Kā jāvelta Dievam svētku diena?

 Svētku diena jāpavada tā: jābūt baznīcā, mājās jālūdzas, jālasa dievišķas grāmatas, jānotur godprātīgas sarunas, jādomā par Dievu un jādara labi darbi.

 

80. Vai drīkst strādāt svētkos?

 Strādāt drīkst tikai slimo, nabadzīgo, atraitņu un bāreņu labā. Bet bez spiestas vajadzības nedrīkst. Diena svēta - un darbi guļ.

 

81. Vai drīkst lūgties par vecticībniekiem, katoļiem, luterāņiem un citiem atkritējiem?

 Drīkst lūgties tikai mājas lūgšanās un tikai par dzīvajiem, tā kā mēs ceram, ka viņi pievērsīsies pareizticībai. (0ptinas starecs Barsanofijs)

 

82. Vai drīkst dziedāt garīgus dzejoļus?

 Garīgu dzejoļu dziedāšana nav grēks un rada priecīgu noskaņojumu.

 

83. Ko tas nozīmē, ja šad tad sapnī redz tuviniekus?

 Ja sapņos mums parādās tuvi cilvēki, tad tas nozīmē, ka par viņiem jālūdzas.

 

84. Dažreiz satiec tādus cilvēkus, kuri smejas par to, ka tici Dievam, ej uz baznīcu, dzīvo savādāk nekā viņi.

 Ja par mums, par ticību Dievam smejas, mūs nemīl - tātad mēs neesam no šīs pasaules. Sarūgtināties un apjukt nevajag, bet uzskatīt tādu attieksmi sev par godu.

 

85. Ko nozīmē psalmu vārdi: "Viņi bija apgājuši man visapkārt, bet tā Kunga vārdā es viņus iznīcināju" (Ps.118,11)?

 Tie nozīme sliktu dēmonisku domu aizdzīšanu ar Jēzus lūgšanu.

 

86. Kad prāts kļūst nespējīgs saprast garīgo?

 Kad prāts vingrinās dievišķo rakstu lasīšanā un lūgšanā - tas apskaidrojas. Kad tas apkrauts tikai ar zemes lietām, tad nocietē un kļūst nespējīgs saprast garīgo.

 

87. Kad jālūdzas ar saviem vārdiem?

 Lūgšana ar saviem vārdiem pieļaujama ārpus baznīcas.

 

88. Kā skatīties uz tiem, kas man dara pāri?

 Par pāridarītājiem lūdzies: viņi ir tavi draugi, caur viņiem Kungs dos vainagus, ja kurnēsi, tad zaudēsi vainagus.

 

89. Kā samierināt sevi?

 Uzskatīt sevi par vainīgu, grēcīgu - tas nozīmē sevi samierināt.

 

90. Kā cīnīties ar šaubīgām, zaimojošām un netiklām domām?

 Šaubīgas, zaimojošas un netiklas domas jāienīst un nav jāpievērš tām uzmanība. Ienaidnieks nepacietīs ienīšanu, aizies no jums, jo viņš ir lepns (0ptinas starecs Barsonufijs).

 

91. Dažreiz es lasu garīgu grāmatu un nesaprotu.

 Kāds lasīja dievišķu grāmatu un neko tajā nesaprata. Starecs par to teica: "Tik un tā lasi, tu nesaproti, toties dēmoni saprot, nevar paciest un bēg."

 

92. Vai obligāti jālasa Atklāsmes grāmata (Apokalipse)?

 Tagad maz kas to lasa. Bet svētīgs, kas to lasa. Tikai lasi bez saviem izskaidrojumiem.

 

93. Vai ikkatram nepieciešams piedzīvot ciešanas?

 Ikkatram cilvēkam jāpiedzīvo kārdinājumi un ciešanas. Tās sūtītas vai nu ļaunuma apturēšanai, vai apskaidrošanai, vai attīrīšanai no iepriekšējiem grēkiem, vai lielākas slavas dēļ nākošajā dzīvē.

 

94. Vai ir pietiekami tikai paciest apvainojumus?

 Nē, nepieciešams parūpēties arī par to, lai neļaunotos uz pāridarītāju.

 

95. Par ko lūgšanās īpaši jālūdz Kungs Dievs?

 Lūdzies, pirmkārt, par to, lai attīrītos no kaislībām; otrkārt, par to, lai tiktu vaļā no nezināšanas un aizmiršanās, un, treškārt, par to, lai neiekristu un atbrīvotos no visādiem kārdinājumiem.

 

96. Ko no mums prasa Dievs?

 Viņš prasa, lai mēs vienmēr turētu Viņu prātā.

 

97. Kā iepazīt labos?

 Iepazīsti labos pēc darbiem, jo katrs koks tiek iepazīts pēc tā augļiem.

 

98. Kas vairāk jāmīl: Dievs vai savi tuvinieki?

 Mīli Dievu un pie savējiem neesi vairāk pieķēries kā pie Viņa.

 

99. No kā palielinās velna vara pār mums?

 Jebkurš slikts darbs dod ieroci velnam pret mums, un viņš tad cietsirdīgi apietas ar mums, tāpēc uzreiz nožēlo un labojies.

 

100. Vai ir starpība starp pasaulīgām un gara ciešanām?

 Aizņemtie ar pasaulīgo izcieš pasaulīgas ciešanas, bet virzītie uz garīgo par garīgo arī cieš. Bet pēdējie būs svētīgāki.

 

101. Vai ir starpība starp mierinātājiem ciešanās, ja viens ir garīgs, bet otrs pasaulīgs?

 Ja cilvēku mierina garīgs cilvēks, tad tāds apciemojums nav par sliktu, bet par lielu labumu. Bet, tāds kuram ir miesiska domāšana, nedos nekādu labumu, bet mierinot vēl vairāk uztrauks.

 

102. Ko vairāk par visu mūsu pestīšanas ienaidnieks cenšas izzagt no cilvēka atmiņas?

 Ienaidnieks visvairāk cenšas no atmiņas izdzīt domas par Dievu, par nāves stundu un vājībām, lai cilvēks nenožēlotu grēkus.

 

103. Kā uzzināt Dieva gribu dzīvē?

 Visiem, kuri vēlas iepazīt Kunga gribu, nepieciešams, pielūdzot Dievu, jautāt un pieņemt no pieredzējušiem garīgiem tēviem vai brāļiem to padomus kā no Dieva mutes.

 

104. Pret kādu grēku visvairāk jācīnās?

 Kādu ieradumu, visvairāk valdošo sevī, ieraudzīsi, pret tādu visvairāk arī cīnies.

 

105. Kā izturēties pret lietām, saglabājot tīru sirdsapziņu?

 Pret jebkuru lietu nedrīkst apieties slikti, nedrīkst ļaut tai bojāties un nomest kur pagadās.

 

106. Kā iegūt dievbijību?

 Cilvēks iegūs dievbijību, ja turēs prātā domu par nāvi un mūžīgām mokām; ja katru vakaru pārbaudīs sevi, kā pavadījis dienu, un ja atradīsies tuvās attiecībās ar cilvēku, kas bīstas Dieva.

 

107. Pie kādiem noteikumiem cilvēks pilnveidosies?

 Kas vēlas glābties, tiem nav jāpievērš uzmanība tuvinieku trūkumiem, bet savējiem, tad viņi pilnveidosies.

 

108. Gadās, ka kāds runā tukšu un nākas klausīties, bet baidies aiziet, lai neaizvainotu viņu.

 Ja kāds izrunā nevajadzīgus vārdus, neklausies to, lai tas nenobendētu tavu dvēseli. Lai apvainojas, neuztraucies. Bēdz un neklausies.

 

109. Kas rada pazemību?

 Darbs Dieva labā, sevis apspiešana visā un klusēšana rada pazemību. Pazemība izlūdzas piedošanu visos grēkos.

 

110. Kā panākt satriektību par grēkiem?

 Mūsu sirds tiek satriekta par grēkiem, kad mēs atturamies no miega, ēdiena un miesiska miera.

 

 

111. Cik liela uzmanība jāvelta ēšanai?

 Jāēd ir tā, lai pēc ēšanas vēl justu izsalkumu.

 

112. Kā piesaistīt sev Dieva aizsardzību?

 Dieva aizsardzību var piesaistīt ar biežu īsu lūgšanu.

 

113. Kādu lūgšanu ieteicams lasīt garīgajā vajadzībā?

 Pirms jebkādas garīgas vajadzības lūdzies: "Dievs, nāc man palīgā, Kungs, palīdzi man, pasteidzies." Un būs tev tā par atpestīšanu no visa ļauna un sargs tev visā labajā.

 

114. Dažreiz tuvinieki traucē izpildīt Dieva gribu.

 Nesaki: nevaru ievērot Dieva baušļus vīra, sievas, bērnu vai mātes vai kāda cita traucējoša apstākļa dēļ, jo viņi neatpestīs.

 

115. Vai katram cilvēkam drīkst atklāt savus nodomus?

 Ne katram cilvēkam atklāj savus nodomus, bet tikai tiem, par kuriem zini, ka tie ir garīgi. Miesiskiem ļaudīm neprasi padomu.

 

116. Ko darīt, ja uzsācis tukšu sarunu, atjēdzies, ka tā ir grēcīga?

 Ja iesācis sarunu atjēdzies, ka tā ir grēcīga, pārtrauc to, sakot: aizmirsu, par ko es sāku runāt, - un pārej uz citu tēmu.

 

117. Kādi tikumi ir īpaši tīkami Dievam?

 Nekas cits nav tik patīkams Dievam kā lēnprātība, pazemība un mīlestība pret tuvāko.

 

118. Vai drīkst lūgties jebkurā laikā un jebkurā vietā?

 Jebkurā vietā un jebkurā laikā drīkst lūgties, pacelt savu prātu uz Dievu.

 

119. Kā tikt vaļā no tukšām domām?

 Ja vingrināsimies Dievišķo Rakstu izzināšanā, tad izbēgsim no tukšām domām.

 

120. Vai nepieciešams rūpēties par grēku nožēlu?

 Ja mēs paši nerūpēsimies par grēku nožēlu un mūsu grēku piedošanu, kas tad atstās mūsu grēkus?!

 

121. Kā saprast Psalmos teikto par redzamiem ienaidniekiem?

 Viss Psalmos sacītais par redzamiem ienaidniekiem attiecināms uz domu ienaidniekiem.

 

122. Kāpēc jāizvairās iet ciemos?

 Tāpēc, ka nav iespējams izbēgt no grēka; tādēļ arī sirdsskaidrais Abramijs uz mielastiem un viesībām negāja.

 

123. Kāds tikums ir pats lielākais?

 Apdomīgums, jo bez apdoma arī labais par ļaunu kļūst. Kā teica sirdsskaidrais Antonijs, ka jebkuram tikumam vajadzīga izpratne, viss jāpārbauda Dievišķos Rakstos un svēto tēvu rakstos.

 

124. Kur slēpjas garīga modrība?

 Tajā, lai nepārtraukti vērotu sirds un prāta virzību, labo pieņemt, bet slikto noraidīt, nepieciešama iekšējā attīrīšanās.

 

125. Kā sasniegt labu lūgšanu?

 Lai sasniegtu labu lūgšanu, nepieciešams no sākuma aizdzīt visas domas, svešas Dievam.

 

126. Kā uzvarēt sevī naidu?

 Lielu uzvaru pār naida garu gūst tas, kurš lūdzas par pāridarītāju.

 

127. Kā cīnīties ar skumjām un nospiestību?

 Nepieciešams pielietot lūgšanas, iet uz grēksūdzi, piedalīties Svētajā Vakarēdienā, lasīt Dieva Vārdu, apmeklēt dievnamu un iesaistīties garīgajās pārrunās.

 

128. Kāds ir vislabākais līdzeklis pret grūtsirdību (bezcerību)?

 Atklāt sirdi pieredzējušam garīgajam tēvam.

 

129. Kad grāmatu lasīšana kalpos dvēseles pestīšanai?

 Tad, kad izlasītās grāmatas pielietosi dzīvē. Kāds labums zināt lūgšanas un nelūgties, zināt, ka jāgavē, bet neievērot gavēni utt.?

 

130. Kādas zināšanas ir pašas nepieciešamākās un noderīgākās?

 Iepazīt pašam sevi (savas vājības, trūkumus, ieradumus) ir pašas grūtākās un pašas noderīgākās zināšanas.

 

131. Kā labāk lūgties: kājās stāvot vai uz ceļiem?

 Grēcinieki, kad lūdzas uz ceļiem, vairāk pievērš Dieva žēlastību, nekā lūdzoties kājās stāvot.

 

132. Vai drīkst sasniegt labas lietas ar sliktiem līdzekļiem?

 Labu lietu nedrīkst sasniegt un panākt ar sliktiem līdzekļiem.

 

133. Pret ko kristietim jāizrāda īpaša mīlestība?

 Kristietim jāmīl visi cilvēki, bet īpaša mīlestība jājūt pret nelaimīgiem, cietējiem un nabagiem.

 

134. Kā izturēties pret smēķēšanu?

 Cigaretes ir lieki tēriņi un lieks ienaidnieks veselībai.

 

135. Vai drīkst pieķerties cilvēkam, vēlēties to redzēt?

 Nevēlies redzēt vai atrasties tuvumā mīļotam cilvēkam un netīksminies ar domām par viņu.

 

136. Kā dzīvot, lai Dievs aizsargātu ar Savu žēlsirdību?

 Dzīvo tā, lai nevienu nenosodītu, skaties uz visiem no labākās puses, neapskaud cilvēkus, un Dievs aizsargās tevi.

 

137. Kā iemācīties mīlēt?

 Lai iemācītos mīlēt jebkuru cilvēku, nepieciešams tikšanās reizē domās lūgt Dievu par viņa pestīšanu.

 

138. Kāpēc ieteicams bieži iet uz grēksūdzi?

 Tāpēc nepieciešams, ka mēs ātri aizmirstam savus grēkus.

 

139. Vai Kungs piedos grēkus tam, kas nenožēlo tos?

 Neviens nav tik labs kā Kungs, bet tam, kas nenožēlo grēkus, arī Viņš nepiedod.

 

140. Kā pavadīt gavēņa dienas?

 Gavēņa laikā jānovēršas no pasaulīgās kņadas, jāapdomā savi grēki un jāapraud Dieva priekšā. Gavēņa dienas jāvelta pilnībā žēlsirdībai, jāapmeklē slimnieki un cietēji un jāmācās Dieva Vārds.

 

141. Vai ir pietiekami izsūdzēt grēkus Dieva priekšā?

 "Nav pietiekami izsūdzēt grēkus Dieva priekšā, saka Svētlaimīgais Augustīns, "nepieciešams arī izsūdzēt savus grēkus priesterim."

 

142. Kā apņemties sekot Kristum?

 Saki sev: diemžēl, drīz nāve. Viens, otrs nomirst apkārt tev: lūk, lūk, sitīs arī tava stunda. Vērsies pie Dieva un nostādi sevi, apgānīto un apgrūtināto ar daudziem grēkiem, Viņa visuvarošā vaiga priekšā. Vai vēl tu aizvainosi Dievu ar savu grēku pretīgo izskatu? Uzkāp domās uz Golgātu un saproti, ko maksā tavi grēki. Vai tiešām vēl darīsi sāpes Kunga galvai ar savu grēku ērkšķiem, vai vēl sitīsi Viņu krustā, caurdursi Viņa ribas un apsmiesi Viņa ilgo pacietību? Vai tu nesaproti, ka grēkojot piedalies Pestītāja mocībās un saņem par to mocītāju algu?

Jo viens no diviem: vai mūžīgi iet bojā, ja tādā stāvoklī paliksi, vai nožēlot grēkus un vērsties pie Kunga. Paskaties! Visi jau aizgāja pie Kunga... un tas vēršas, un otrs, un trešais... Ko tad tu stāvi un vilcinies?

 

143. Kādas lūgšanas jāizsaka Kungam, lai nostātos uz glābšanas ceļa?

 Negudro, nesaceri lūgšanas. Vērsies vienkāršībā ar vienu tavu vajadzību, kā slimais pie ārsta, kā sasietais pie atsvabinātāja, ar patiesu savas vājības un bezspēka atzīšanu, pārvari sevi un visā darbībā nodod sevi Dievam. Krīti pie zemes, paklanies daudz, daudz reižu un nenovirzies no lūgšanas, kamēr lūgšana tiek skaitīta. Paliek lūgšana vēsāka, cīnies ar nodomiem, bet no tā atkal pārej uz lūgšanu. Lūgšanai piemeklē īsākos izsaucienus uz Dievu:

"Pažēlo Tavu radījumu, Valdniek!"

"Dievs, esi žēlīgs man, grēciniekam!"

"Ak, Kungs, glāb jel! Ak, Kungs, pasteidzies jel!"

Mēģini atcerēties baznīcas dziesmas: "Lūk, Līgavainis, nāk..."; "Dvēsele mana, dvēsele mana, celies, ko guli..." un līdzīgas. Tā nopūlot sevi, sit nepārtraukti pa Dieva žēlsirdības durvīm.

 

144. Kā jātic?

 Ticēt vajag sirds vienkāršībā. Pats Dievs lika tā ticēt. Jo, ko Dievs teica, tā ir jau galīgā un vispilnīgākā patiesība, pret kuru ir nevietā iebildumi. Pilna izpratne, īsta ticība ir tā, ja cilvēks tic tā, kā Dievs viņam licis, un neko vairāk nemeklē, nepieļaujot nekādas svārstības.

Šī bērnu ticība ir neapšaubāmi ticoša savam Dievam - Tēvam! Viņu arī pieprasīja Kungs, kad teica: "Patiesi es jums saku, ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksiet Debesu Valstībā."(Mt 18,3). No šī  jūs paši varat secināt, ka, ja kāds tic savādāk, par to jāšaubās, vai viņš ieies Debesu valstībā.

Tāda bērna ticība nav akla, bet redzoša un redzoša ar skaidrām, ne ar ko nesabojātām acīm. Tā prāta izmeklēšanā neielaižas, bet, kā uzzina, ka Dievs tā teicis, nomierinās un atmet visas šaubas. Ir arī tāda ticība, kura nezina un negrib zināt, kā jātic, un nerūpējas par savu pestīšanu. Tāda lielākoties ir mūsu vienkāršās tautas ticība.

 

145. Kāpēc nedrīkst piejaukt ticībai prātošanu?

 Uz šo jautājumu bīskaps Teofans Vientuļnieks atbildēja tā: nav nekāds grēks meklēt dažos prāta skaidrojumos ticības priekšmetus, lai tos izzinātu un pilnībā izprastu. To darīja dažkārt arī svētie tēvi. Tomēr, kad apziņā veidojas saprašana par ticības priekšmetiem ar prātu, tad visbiežāk rodas dažādi pārpratumi, kas svārsta ticību. Taisnība ir tā, ka tie iezogas arī bērnišķi ticošā dvēselē. Bet šeit parasti tiem nekāds ceļš netiek dots, tūlīt aizdzenot tos ar tādu pārliecību, ka tā ir bezjēdzība. Tā jārīkojas arī tiem, kuri neapmierinās un nemāk apmierināties ar vienkāršu ticību. Likumīgam rīkošanās veidam jābūt šādam: radās neizpratne - nepielaid to līdz sirdij un nesatrauc ar to ticības mieru, novērsies no tās; pēc tam meklē izskaidrojumu. Atnāks izskaidrojums - labi, neatnāks - nav liela bēda. Ticības miers saglabājas nevis aklai ticībai, bet tai, kura redz un zina, kā licis Dievs. Nesaprašanas kaļ mums prātiņš - asprātīgs, bet akls.

Prātošana neko labu mums nedod, bet tikai audzē augstprātību un rokas un kājas atslābina uz labu darbu veikšanu, un izbēgšanu no ļauna. Pametīsim to! Sadzīvosi ar to labumu! Mūsu prātošanai viss liekas tik gludi un plaši. Dzīvo sev kā gribi. Tāda daba! Nomirsi - Dievs žēlīgs! Ja arī tiks nedaudz, tas nekas, pāries. No tās lūpām tik medu dzert. Bet tur, kā nomirsi - sagrābs mocītāji, iemetīs "siltā vietiņā" un aizslēgs stipriem slēģiem; kliedz vai nekliedz, nevienam par tevi nebūs daļas, tie jau norīkoti pie vietas. Tā arī tur paliksi uz mūžīgiem laikiem. Lūk, arī piegudroji. Aizdzīsim šo prātošanu un pakļausimies ar visu dvēseli vienkāršai ticībai.

 

146. Ja Dievs ir žēlīgs, kā ir iespējams, lai nākošās mocības būtu mūžīgas?

 Kungs uz krusta lūdza par krustā sistajiem - vai iespējams, lai Viņš sodītu jebkuru no grēciniekiem ar mūžīgām mokām? Kungs lūdzās, un Viņa lūgšana tūlīt atnesa augļus. Laupītājs nožēloja un noticēja Kungam, atvēra sev ceļu uz paradīzi. Virsnieks apliecināja Kungu par Dieva Dēlu un, apgaismojies ar ticību, ierindojās svēto kārtā. Taisnība, arī visiem tiem, kuri nāca no Golgātas, sitot sev pa krūtīm, netika liegta labā daļa. Tā arī visi tie, kuri grēkojuši Dieva priekšā, vēršas pie Viņa ar grēku nožēlas asarām, vienmēr saņem piedošanu, un paradīzes durvis viņu priekšā nav aizslēgtas.

Ja visi grēkos vainīgie cilvēki tā rīkotos, visi ieietu paradīzē un elle paliktu aizņemta ar vieniem ļaunuma gariem - cietsirdīgiem un grēkus nenožēlojošiem. Jūs balstāties uz žēlsirdīgu piedošanu. Bet piedošanu neiegūst tāpat vien; nožēlo un dabūsi piedošanu. Bet kā piedot tam, kurš nenožēlo?

Žēlsirdīgais Kungs gatavs visu piedot, tikai nožēlo un steidzies pie Viņa žēlsirdības. Ja arī nelabie nožēlotu, arī tie būtu apžēloti. Bet viņi tā iesīkstējuši neatlaidīgā pretestībā pret Dievu, ka nav viņiem apžēlošanas, tas pats ir arī attiecībā uz cilvēkiem. Nav iespējams apžēlot tos, kuri neatlaidīgi pretojas Dievam. Kā viņi Dievu negribēja zināt, tā arī Dievs teiks viņiem: nezinu jūs, ejiet nost. Bet, kad tāds spriedums no Dieva izies, kurš grozīs to? Lūk, arī mūžīgā atraidīšana - elles zīmogs!

Atliek tikai cerēt, vai tikai grēku piedošanu nevar saņemt pēc nāves? Ak, ja tas būtu iespējams?! Kāds būtu mums, grēciniekiem, mierinājums! Kungs ir tik žēlīgs, ka tikai nožēlo, kaut vai arī pēc nāves, noteikti piedos. Bet tikai mūsu bēda, ka tādu cerību nav uz ko balstīt. Dzīves likums ir tāds: ja kurš paspēs kaut vai pēdējā elpas vilcienā šeit nolikt nožēlas sēklu, tad tāds vairs bojā neaizies. Šī sēkla izaugs un atnesīs augļus - mūžīgo pestīšanu. Bet, ja nesteigsies nolikt nožēlas sēklas un aiziesi tur ar ietiepīgu grēku nenožēlošanas garu, tad arī tur mūžīgi paliksi ar to pašu garu un baudīsi tos augļus, ko būsi sējis, -  mūžīgo Dieva atraidīšanu.

Pieņemsim to, ka kaut kādu apstākļu dēļ grēcinieks ir ievilkts paradīzē: ko viņš tur darīs? Viņam paradīze par elli pārvērtīsies. Paradīzes saldumus viņš nebūs spējīgs baudīt, un caur to, ka tur viss ir pretējs viņa gara stāvoklim, viņš būs apspiests un nomākts tā, ka nevarēs atrast sev vietu. Ievediet augstā sabiedrībā parastu cilvēku - tās būs viņam īstās mocības. Tas pats jāizjūt arī grēciniekam, ja neattīrītu viņu ievilks paradīzē.

 

147. Ko nozīmē neizdziestošā uguns un nemirstošais tārps

(Mk 9,46)?

 Izteicieni - nemirstošais tārps, neizdziestošā uguns un tamlīdzīgi nozīmē galējo mocību mēru katram, bet tas izpaudīsies varbūt arī ne tā. Par grēcinieku mokām jāsaka, ka tās būs gan dvēseliskas, gan fiziskas, bet konkrēti, kā tās izpaudīsies, pateikt nevar. Dieva Vārdā tām par apzīmējumu tiek ņemts tas, kas uz zemes ir pats mokošākais, līdzīgi tam kā uz zemes, apzīmējot svētlaimi - tiek ņemts pats augstākais un iepriecinošākais, bet vai būs tieši tā, pateikt nevar. Tur būs viss jauns - jaunas debesis un jauna zeme - jauni prieki un ciešanas.

Protams, tas viss iedveš bailes. Bet tāpēc tas ir atklāts, lai, iedvešot bailes, apskaidrotu un apturētu grēciniekus. Dievs neatklātu arī elli, bet, tā kā nevēlas grēcinieka mūžīgo nāvi, tad arī atklāj to, kas gaida grēcinieku, lai zinādams nedotu sev vaļu, bet, ja nu gadītos sagrēkot atkal, ātrāk grieztos pie Dieva un nožēlotu.

Par moku spēku un ilgumu pat īslaicīgās elles mocībās vēsta viens stāstījums. Kāds godbijīgs, liekas, laicīgais, darīja daudz laba, bet šad tad arī paklupa. Lai attīrītu viņu no šiem grēkiem, Kungs uzsūtīja viņam slimību, kura nepadevās ārstēšanas mākslai. Viņš pacieta un pacieta, un iekrita mazdūšībā - sāka raudāt Kunga priekšā. Kungs sūtīja viņam Eņģeli, kurš ierodoties teica slimajam: Ko sūdzies? Tevis paša labā Kungs uzsūtīja šo slimību, lai attīrītu tevi no grēkiem. Attīrīsies - un slimībai gals. Ja nu šeit neattīrīsies, tad viņpasaulē degsi. Tas ar galēju rūgtumu teica: "Tad jau labāk viņpasaulē izmocīties!" (Tas attiecas uz tiem, kas domā, ka mocības ir laicīgas, bet teiktā mērķis nav tāds.)

Labi - teica Eņģelis. Tu tā vēlies? Tev pienācās slimot vēl tikai trīs nedēļas vai trīs mēnešus. Tad par šo tev būs jāpamocās divas stundas. "Divas stundas," domā slimnieks, "kas tur?" Un piekrita. Kā piekrita, tā arī pamira. Eņģelis paņēma viņa dvēseli un aiznesa uz moku vietu. Divas stundas - pateica viņš slimajam, - ciet. Es tūlīt atnākšu, tiklīdz tās paies,-  un pazuda. Kā sāka šo nabagu dedzināt, kā sāka dedzināt, šausmas, cik sāpīgi, bet cieta, domājot: "divas stundas... šis moments beigsies." Bet sāpes arvien lielākas un lielākas un liekas drīz jau jānāk Eņģelim, bet viņa vēl nav un nav. Viņam jau likās, ka pagājusi nedēļa, gads pagājis, desmit gadi pagājuši. Bet Eņģelis vēl kā nenāk, tā nenāk. Beigu beigās pietrūka spēka. Kā iekliedzās! Eņģelis tūlīt ierodas un jautā: "Kas tev?" Tu taču teici, ka divas stundas jāpamokās, bet te jau desmit gadi pagājuši. - Kādi desmit gadi? Tikai viena stunda. - Vai! Vai! Vai! Tētiņ, tu mans! Ja tā, tad ņem mani no šejienes ātrāk atpakaļ. Trīsdesmit gadus gatavs gulēt šajā slimībā, tikai paņem mani no šejienes. - Labi, teica Eņģelis, ienesa viņu atpakaļ ķermenī, un tas atdzīvojās. Slimnieks pat neieminējās par savas slimības smagumu. Šis stāstījums saglabājies, lai parādītu mums, grēciniekiem, ka galvenais ir labprātīgi panest ciešanas, sūtītas mūsu attīrīšanai no grēkiem.

 

148. Kā izturēties pret daudzo pārdzimšanu teoriju (reinkarnāciju)?

 Okulto zinātņu un reliģiju pārstāvji aizstāj elli ar daudzām grēcinieku reinkarnācijām. Ļoti neveiksmīgi. Tāpēc, ka tas, kas palika nelabojams vienā piedzimšanā, var turpināt to arī otrā un ne tikai turpināt, bet arī padziļināt. Bet, kas bija otrajā, tas var būt arī trešajā piedzimšanā, un tā tālāk, līdz pat sātanismam. Bet tādiem jau, protams, elle neizbēgama. Daži domā, ka grēciniekus bez soda un mokām, protams, nevar atstāt, bet šīs mokas nebūs mūžīgas: pamocīsies atraidītie, bet pēc tam arī nokļūs paradīzē. Cik ļoti mums gribas būt žēlsirdīgākiem par Pašu Kungu! Bet arī šis izdomājums nav īsts, jo elle nav attīrīšanās vieta, bet soda un moku vieta. Cik gan nededzinās kādu elle, dedzināmais tik un tā būs netīrs - tādas dedzināšanas cienīgs, bet ne paradīzei. Dedzināšanai tāpēc arī nebūs gala.

 

149. Vai pareizi es saprotu, ka kristiešu dzīve ir Baznīcas Nolikumu pildīšana?

 Auksta Baznīcas Nolikumu izpildīšana ir tāpat kā regularitāte darbos, uzstādīta ar aukstu saprātu, kur pareizums, sakārtotība un godīgums uzvedībā vēl nav būtiski izšķirošie rādītāji, kas liecinātu par patiesu kristieša dzīvi. Tas viss ir labi, bet, ja nenes sevī Jēzus Kristus dzīvības garu, tad tāds nav nekā vērts Dieva priekšā. Tad tādi darbi būs kā bezdvēseliski elku stabi. Labi pulksteņi arī iet precīzi: bet kurš teiks, ka viņos ir dzīvība? Tā arī šeit: "Es zinu, tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris" (Jņ. Atkl. 3,1). Tāda kārtīga uzvedība var visvairāk ievest maldināšanā. Tā patiesā nozīme atkarīga no iekšējiem stāvokļiem, kuros iespējamas lielas novirzes no patiesības pareizās lietās. Kā, atturoties ārēji no grēcīgiem darbiem, var izjust pret tiem pieķeršanos vai tīksmināšanos sirdī, tā līdzvērtīgi, darot taisnus darbus, var neizjust pret tiem sirds stāvokli. Tikai īsta degsme uz Dievu cenšas veikt labo visā pilnībā no tīras sirds Kristus dēļ, bet grēku neieredz un izseko to līdz mazākajiem aizēnojumiem. Tāda degsme prasa spēcīgu darbu un pašuzupurēšanos. Ja klāt piejaucas kāds cits iespaids bez uzrādītā, tad tāds arī labu darbu var padarīt par sliktu. Godprātība un kopība ar Dievu ir ļoti grūts un ļoti liels darbs, sevišķi sākumā. Viss jādara Dievam par godu, pretēji mūsos dzīvojošā grēka vēlmēm, jo bez tā, mēs izpildīsim visu tikai pēc pieraduma, pēc pieklājības prasībām. Un tā īsts apliecinājums kristiešu dzīvei ir degsme izpatikt Dievam.

 

150. Kā iekvēlojas degsme uz Dievu? Kā sākas kristieša dzīve?

 Tāda degsme rodas žēlastības iespaidā, ne bez mūsu brīvās gribas piedalīšanās. Dievišķa dzīve mūsos pamostas tad, kad sirdī ienāk Dieva gars un ieliek tur dzīves sākumu pēc gara, attīra un savāc vienkopus aptumšotos un sasistos Dieva tēla vaibstus. Atdzimst vēlēšanās un brīva griba meklēt, vēlāk piemeklē žēlastība (caur noslēpumiem) un, savienojoties ar gribas brīvību, rada spēcīgu degsmi. Par tādu spēku nepieciešams lūgties un būt gatavam pieņemt to. Degsme ar spēku - tā ir Kunga žēlastība.

 

151. Kāpēc nepieciešama žēlastības iedarbība? Vai tiešām cilvēks pats nespēj veikt labus darbus?

 Pie izdevības nav grūti kaut ko izdarīt, pat ļoti labu - tā darīja arī pagāni. Bet kā ar saviem spēkiem noturēt sevi uz pastāvīgu labā darīšanu? Cilvēks nedaudz noturas jaunizveidotajā kārtībā - un pamet.

Un kā savādāk? Nav spēka. Tikai mūžīgajam Dieva spēkam raksturīgi noturēt mūs nemainīgus jebkurās laicīgās izmaiņās. Un tā kā runa ir nevis par atsevišķiem labiem darbiem, bet par visas dzīves pārdzimšanu, par jaunu dzīvi, tādu, kura ved uz pestīšanu, tad nepieciešams izlūgties Kungam dāvāt tādu spēku, žēlastības spēku un pieņemt to, un tas pacels mūs un izvilks no šīs laicīgās kņadas. Ja vēlies dzīvot kristīgi, meklē žēlastību. Minūte, kad piemeklēs žēlastība un saplūdīs ar tavu gribu, būs minūte jaunas kristīgas dzīves dzimšanai - spēcīgai, stiprai un auglīgai.

 

152. Kā iedomāties Dievu lūgšanā?

 Dievam nav izskata, un Viņš ir neredzams. Dieva Dēls pieņēma cilvēcisko  būtību... Tāpēc Viņu var iztēloties cilvēka izskatā visos gadījumos, kuri aprakstīti Svētajā Evaņģēlijā. Tā būs vēsturiska iztēle. Viņa Dievišķā būtība nav redzama, un tēls tai nepiemīt. Svētā Trijādība pārsniedz mūsu saprāta robežas un ir neaptverama. Lūdzot Dievu, labāk neiedomāties Viņu nekā, bet tikai ticēt, ka Viņš ir - ir tuvumā... un visu redz un dzird... Par visu jālūdz Viņam.

 

153. Kā sākt savas dvēseles pestīšanu?

 Sava dzīve jānodod Dieva rokās un jālūdz: "Kungs, dari ar mani, kā zini, tikai glāb mani!" Un Viņš izveidos visu vislabākajā veidā. Bet Viņš taču jau veido. Un viss līdz šim bijušais ar jums ir Viņa Providence... ticat vai neticat tam, bet Dievs veido jūsu dzīvi, taču, ja jūs neticat, neapjaušat, tad saprotiet, ka tā izturēties attiecībā pret Dievu ir ļoti nepareizi. Viss jāpieņem kā no Kunga rokas un par visu jāpateicas. Atļaujiet to ierakstīt sirdī. Un pirmkārt - pārliecinieties par to. Pārskatiet visas nejaušības jūsu dzīvē - un visā redzēsiet labudarošo Dieva pirkstu un pateicieties Kungam.

 

154. Kā saprast: Dievs ir viens un Trijādīgs?

 Nav ko prātot par to, kas nav ar prātu aptverams. Kā saprast - Dievs viens un trijādīgs? Kā saprast - Dieva Dēls iemiesojās, būdams bez iesākuma? Kā saprast - Dieva Māte Mūžamjaunava? Kā saprast - maize un vīns - Kunga Miesa un Asinis?...

Jā, un visa mūsu ticības un Baznīcas iekārta ir noslēpumaina... un visu to iedod un apskaidro... Mūsu prātiņš kā ods tikai sīc un sīc! Pestītājs teica: "Neviens nezin, kas ir Dēls, kā vien Tēvs; un neviens nezin, kas ir Tēvs, kā vien Dēls." Tā arī par Svēto Garu jāsaprot. Kāpēc tad par katru cenu mēģināt izprast, kā Dievs var būt Tēvs, Dēls un Svētais Gars un šie trīs ir viens? Apustulis saka: "Liels ir Dievbijības noslēpums: Viņš ir skatīts miesā"(l. Tim. 3,16).

Kāpēc tad vēl šeit līst ar saviem prātojumiem? Tas pats arī attiecas uz visu; nepieciešams pazemīgi pakļauties ticības noteikumiem, nākošiem no Dieva mutes, kaut gan tas prātam nav aptverams.

 

155. Kā jāizturas pret slimībām?

 Dievs sūtīja slimību. Pateicieties Kungam, tāpēc ka viss, kas nāk no Kunga, ir uz labu. Ja jūtat un redzat, ka paši vainīgi, tad sāciet ar grēku nožēlu Dieva priekšā, ka nenosargājāt jums dāvāto Viņa veselības dāvanu. Pēc tam nonākiet pie tā, ka slimība no Kunga, jo jebkura apstākļu sakritība ir no Kunga un nejauši nekas nenotiek. Slimība dod pazemību, mīkstina dvēseli un atvieglina tās ikdienišķo smagumu no daudzām rūpēm.

 

156. Vai drīkst lūgties par izveseļošanos slimības laikā?

 Nav grēks lūgties par izveseļošanos. Bet nepieciešams piebilst: "ja tā ir Tava griba, Kungs." Pilnīga pakļaušanās Kungam, pieņemot ar samierināšanos sūtīto, kā labumu no Labā Kunga, dod mieru dvēselei... un iežēlina Kungu... Un Viņš vai nu darīs veselu, vai nu nomierinās, neskatoties uz esošā stāvokļa smagumu. Bet ir tādas slimības, uz kuru dziedināšanu Kungs ir uzlicis aizliegumu, kad redz, ka slimība ir noderīgāka pestīšanai nekā veselība.

 

157. Kādā veidā vislabāk cīnīties ar pasaulīgiem valdzinājumiem?

 Labākais veids, kā nostiprināt mūsu garu cīņā ar dvēseli un miesu pret pasaulīgiem valdzinājumiem ir atmiņa par dzīves galu un par sekojošo tiesu. Pacentieties iedomāties sevi mirstoša cilvēka stāvoklī, kurš stāsies tiesas priekšā, un ieskatieties sevī. Pieņemu, ka visas pieķeršanās zemes lietām ar to tiks sarautas un sirdī paliks viena doma: "Ak, Kungs! Glāb taču!" Nekas tā neatdzīvina Dievišķas bailes ar visiem tās augļiem, kā nostādot sevi šajā stāvoklī un izjūtot to.

Nepieciešams tirdīt savu sirdi ar šādām pārdomām. Bet, atstājot sirdi, tā aizaugs ar ērkšķiem un dadžiem - nejūtīgumu, vienaldzību, neuzmanību.

 

158. Kāpēc un kas sūta ārējās ciešanas?

 Dievs sūta - un Dievs sūta to kā eksāmenu. Sūtījis skatās, kā jūs rīkosieties. Ja gudri un taisnīgi rīkojaties, Viņš liek jums labākās atzīmes, bet, ja savādāk, - arī atzīmes tiek liktas citas. Vēlāk tiks veikts atzīmju kopsavilkums... Un, kas iznāks galā, pēc tā arī tiks iedots atestāts. Atestāts rakstās ne uz papīra, bet uz pieres. Tajā saulē tūlīt redzēs, kam jums būs sekot... Te nav jūsu vieta... sāpīgi būs dzirdēt.

 

159. Kāda ir galvenā lieta kristieša dzīvē?

 Uzmanība tajā, kas notiek sirdī un iziet no tās, - galvenā lieta kristieša dzīvē. Bet uzmanībai vienmēr jāpieliek apdomība, lai pārbaudītu kā pienākas notiekošo dvēselē. Kur ņemt apdomīgumu? Sirdsapziņā, kura apskaidrota ar Dievišķās gribas atziņu, kura izteikta Evaņģēlijā un Apustuļu vēstījumos. Izvēloties šādu ceļu, viegli noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst pieļaut rīcībā, vārdos un darbos.

 

160. No kā sākas iekšējā sadalīšanās, un kā ar to cīnīties?

 Kad mūsu gars žēlastības iespaidā pamostas, tad viņš tiecas uz Dievu un  uz to visu virza. Taču egoistiskā daba vēl paliek un izvirza savas tiesības, velkot pēc paraduma pie sevis gan jūtas, gan gribu. Un tiek  piedzīvots tas, ko saka Apustulis: "Es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais" (Rom. 7,21). Lūk, arī sadalīšanās, ko tur darīt? Centieties vienmēr pieņemt to pusi, kas no gara, bet miesiska cilvēka egoistiskās prasības - aizdzīt, apspiest. Tā ir garīgā cīņa. Tā ir īsa... Kā tikai ievērojat iekšējo kustību, pretēji garam... noraidiet ar sirdi, ar nepatiku nokaujiet šo kustību - un tūlīt vērsieties pie Kunga ar lūgšanu, un Viņš palīdzēs. Patiesa visa sliktā atgrūšana un patiesa lūgšana Kungam uzvar, un iekšējā sadalīšanās tiek apturēta... Lūk, viss, kas vajadzīgs.

 

161. Kā uzzināt Dieva gribu?

 Dzīvē daudz tiek noteikts pēc baušļiem. Tādā gadījumā nav jāprāto, bet jārīkojas. Ja gadās, ka Dieva bauslis skaidrs, bet tā izpilde nav skaidra, tad neizbēgt no jautājuma: kā būt?. Reizēm tas atrisinās ar savu pieredzi, reizēm ar jautājumu pie garīgā tēva, reizēm ar lūgšanu, reizēm pēc sajūtas, kādu Dievs uzliek uz sirds. Pēdējais būtu bijis visdrošākais. Ne vienmēr mēs iekšēji esam tādi, lai sirdī skaidri sadzirdētu Dieva teikto. Tēviem ir noteikums: palūdzies līdz trim reizēm un, uz kurieni sirds noslieksies, to arī dari. Uzzinot Dieva gribu, nepieciešams palūgties par palīdzību tās pildīšanā...

 

162. Kā uzvarēt ienaidnieku uzmākšanos?

 "Pēc laba darba - slavaskāre, pēc slikta - nejust pestīšanu..." Tie ir parastie ienaidnieka gājieni. Pretī pirmajam stādiet savus grēkus un apgrēkošanās. Pretī otrajam - pārliecību, ka nav grēku, kas uzvarētu Dieva žēlsirdību.

 

163. Kā pārvarēt lepnumu, dusmas, nosodīšanu?

 Dusmas un nosodīšana nāk no lepnuma. Meklējiet pazemību - dusmas un nosodīšana pašas par sevi atstāsies. Pret dusmām - klusēt sakostiem zobiem. Tas ir pirmais iesākuma paņēmiens. Otrais - kad pārņem dusmas, nedaudz noiet malā, lai neredzētu dusmu uzbudināšanas objektu. Kad arī no šī paņēmiena nerimsies dusmas un nāksies pateikt muļķības un nepatiesus vārdus, tad paņemiet resnāku auklu un noperiet sevi tā, lai būtu jūtams. Dariet to pēc katra dusmu uzliesmojuma. Šis paņēmiens pret lepnumu ir labs. Pret nosodījumu - centieties ātrāk atcerēties savus grēkus un turiet tos savas apziņas priekšā - un nosodījums pāries. Visādi cīnieties pret šīm un citām kaislībām, dzenot prom pašus to asnus, un ar lūgšanām vērsieties pie Kunga.

 

164. Vai Dievs var piedot tādus grēkus kā zagšana, meli, izvirtība utt.?

 Šie grēki ir lieli, pat ļoti lieli. Bet nav grēku, kas uzvarētu Dieva žēlsirdību. Grēku piedošana tiek dota ne pēc mūsu nopelniem, bet pēc Dieva cilvēkmīlestības, žēlastības, kurš vienmēr gatavs piedot, kad tikai kāds vēršas pie Viņa ar nožēlu. Piedošanas necienīgu dara ne jau grēku lielums un daudzums, bet pati grēku nenožēlošana. Tikko jūsu gars kļuva satriekts un jūs nožēlojāt, piedošana jau jums piešķirta Debesīs, bet grēksūdzes brīdī šis Debesu lēmums tiek paziņots jums.

Visu cilvēku grēku sarakstus Kungs Pestītājs uznesa ar Savu Miesu uz Krusta un tur tos pārrāva. Šī žēlsirdības darbība notiek Grēku Nožēlošanas Noslēpumā, un tas notiek patiesībā. Saņēmis grēku atlaišanu no garīgā tēva, bezvainīgs stāv Dieva taisnības priekšā. Vāja ticība šajā un vāja paļaušanās uz apžēlošanu rodas no mūsu ienaidnieka. Mūsu grēki bez viņa iespaidošanas nenotiek. Ar tiem viņš mūs norobežo no Dieva. Nožēla un grēksūdze šo norobežojumu noņem. Zinot šī noslēpuma spēku, ka tas iznīcina visus viņa darbus un pūles grēcinieku pazudināšanā, nelabais visādi cenšas iznīcināt šī noslēpuma augļus: vai nu pavisam novirza, vai nu uzsūta neticību tā spēkam un bezcerību saņemt caur to piedošanu. Jūsu mazticība un bezcerība ir viņa ierocis. Bruņojieties pret to un aizdzeniet ienaidnieku un viņa uzmākšanos.

 

165. Kā nostiprināt sevī ticību un cerību uz Kungu?

 Cerība un ticība nevar būt stipra bez darbiem pestīšanas lietā. Atļaujiet piedāvāt šīs darbīgās pūles, un ticība ar cerību tūlīt sāks atdzīvoties. Kādas lietas un darbus?...

 Iegūt pretīgumu pret visiem grēkiem - ne tikai pret darbiem, bet arī pret domām un tīksmināšanos par tām.

 Centieties veikt darbus, lai izskaustu sliktos ieradumus un netikumus (slinkumu, paviršību, nolaidību, vieglprātību utt.). Tas jums priekš sevis jāatrod un jānosaka. Galvenais ir izbēgt no miesas vēlmēm... Tā stingri jāpārmāca - jānomērdē.

 Noteikt mājas un baznīcas lūgšanu kārtību...

 Sakārtot ārējās attiecības un izvairīties no gadījumiem, kas varētu iekustināt kaislības.

 Apjaušu, ka jums ir stipra lepnība un nepaklausība.

 Atrodiet pazemību un paklausību...

 Turiet Dieva apziņu un domu par nāvi, neizlaidiet no prāta domas, ka Dievs jūs redz, ka jūs stāvat Viņa acu priekšā, sargājieties no visa, kas Viņam nav tīkams.

 Atcerieties, ka to, kas vajadzīgs pestīšanai, neviens cits jūsu vietā izdarīt nevar. Tas jādara jums pašiem. Palīdzība no Kunga vienmēr ir gatava, bet tā neatnāk pie tā, kas neko nedara, bet tikai pie tā, kas dara, pūlas, bet līdz galam lietu nevar pabeigt.

 

166. Vai ir pestījoši, kad citi lūdzas par tevi?

 Pestījoši ir tikai tādā gadījumā, ja jūs paši lūdzaties un pūlaties par savu glābšanu. Vajag zināt, ka sveša lūgšana var palīdzēt tikai savējai, bet ne aizvietot to. Tā ir mūsu kopējā lieta - pašiem lūgt un lūgt, lai citi aizlūdz par mums. Un Pestītājs apsolīja, ka lūgšanas divatā vienmēr tiks uzklausītas.

 

167. Kāpēc cilvēkam tiek uzsūtīts garīgais aukstums un sausums, un kā ar to cīnīties?

 "Uznāk truls bezjūtīgums, esi kā automāts - nav ne domu, ne jūtu."

Tāds stāvoklis dažkārt ir kā mācība, galvenokārt pazemībai, lai cilvēks pierastu neko negaidīt no saviem spēkiem, bet vienīgi no Dieva. Daži tādi mēģinājumi izjauc uzticību sev, un atbrīvošanās no smaguma norāda, no kurienes nāk palīdzība un uz ko visā jāpaļaujas. Tāds stāvoklis ir smags, bet jāpārcieš ar domu, ka nekā labāka neesam vērti, ka tas ir nopelnīts. Līdzekļu pret to nav, tā novēršana ir Dieva gribā. Savukārt jāstāv un jālūdz Kungam: "Lai notiek Tava griba! Apžēlojies! Atvieglini!"

Bet nekādā gadījumā nepadoties kaut kādiem atslābinājumiem, jo tas ir iznīcinoši un pazudinoši.

 

168. Kā cīnīties ar šaubu un zaimošanas garu?

 Šaubu un zaimošanas gars ir noslēpies, bet nedomājiet, ka viņš tik ātri jūs atstās. Pieradis atrast pieeju jums, viņš centīsies visu laiku piekļūt, lai izdotos vēl vairāk jūs sajaukt. To visi piedzīvo. Tāpēc raksta, ka cīņā ar ienaidnieku nekad nevajag nolikt ieročus un vienmēr jābūt gatavībā tam stāvēt pretī. Stareci raksta, ka tad, kad uzbrūk kārdinājums, nepieciešams atsist to no sirds ar neiecietību un vērsties pie Kunga ar lūgšanu. Neieredzēšana ir spēcīgs un nepatīkams līdzeklis ienaidniekam. Pret to jāgatavojas miera stāvoklī. Nepieciešams sevī radīt patiesu naidu pret ienaidnieku un viņa izdzimumu.

 

169. Kā cīnīties ar dvēseles smagumu?

 "Smagi uz sirds." Tāda nu ir mūsu daļa šai dzīvē, ka viss mainās. Laika apstākļus un citas nejaušības pārmainīt vai atcelt nav neviena spēkos. Mūsu uzdevums ir tikai izmantot to vai citu apstākli mūsu dvēseles glābšanai. Viens ir paciest un būt sirdī satriektam, otrs - samierināties un pateikties neaizmirstoties.

 

170. Ko nozīmē "vienīgais vajadzīgais"?

 Kristietim "vienīgais vajadzīgais" ir dzīve ticībā, cerībā uz Debesu valstību, un tas ir jāpatur prātā un sirdī.

 

171. Vai mūsu glābšanās ir atkarīga no vietas un situācijas?

 Glābties var visur, un glābšanās nav atkarīga ne no vietas, ne no ārējās situācijas, bet no iekšējā stāvokļa. Ja ticība dzīva, ja nav grēku, kas šķir no Dieva un slāpē Dievišķo žēlastību, ja kopība ar Svēto Baznīcu un visu Baznīcas lietu izpildīšanu ir stipra, uzticīga un centīga, tad jūsu stāvoklis ir pestījošs, atliek vienīgi jums tādā kārtā sevi saglabāt un sargāt visu dzīvi, turot domas par Dievu un nāvi un vienmēr turot dvēselē satriektas un pazemīgas jūtas.

Visur var glābties, un visur var iet bojā. Pirmais eņģelis no eņģeļiem gāja bojā. Apustulis no apustuļiem pat Paša Kunga klātbūtnē gāja bojā. Bet laupītājs uz krusta izglābās! Meklē glābšanos? Labi! Meklē! Jo mums ir Kungs Pestītājs, kurš neko vairāk nevēlas un ne par ko vairāk nerūpējas kā par mūsu pestīšanu. Pie Viņa steidzieties un lūdziet no sirds, un jūs pestīs.

 

172. No kurienes pasaulē grēks?

 Šis jautājums ir pats tuvākais katram grēciniekam, bet, atbildot uz to, nepieciešams domās iziet no visa redzamā robežām, jo grēks notika ne mūsu pasaulē.

Jūs jautāsiet: kur notika grēks? Garu pasaulē - Lucifera sirdī. Viņš radīja sevī pirmo grēku; sākumā viņš pārlēja šo sērgu uz sev līdzīgiem gariem, bet pēc tam arī mūsu neuzmanīgā pirmtēva sirdī. Kā tika ieņemts un dzima grēks Gaismas Eņģeļa garā, nezinām - tas ir noslēpums! Vadoties no patiesas izpratnes par Radītāja pilnību un saprātīgu būtņu dabu, pirmais grēks nav noticis no dabas, bet no brīvības un sastāvēja prāta un gribas ļaunprātīgā izmantošanā; bet, sekojot nedaudziem Dieva Vārda norādījumiem, nojaušam, ka pirmie prāta un gribas ļaunprātīgās izmantošanas grēku vaininieki bija paša iedomas un lepnums, vēlēšanās pēc neierobežotas neatkarības un tiekšanās līdzināties Dievam. Tāda nekaunība un dumpība nebija ciešama pie Visuvaldītāja altāra, un lepnais auseklis tika nogāzts ellē - pašā zemākajā pasaules radīšanas vietā, kur viņš tik tiešām ar saviem kalpiem izveidoja tumsas un briesmu, naida un izmisuma, nāves un iznīcības valstību...

Un saprāts un pieredze, un Dieva Vārds pārliecina mūs, brāļi, ka grēks ir liels ļaunums un nodoties tam nozīmē būt ienaidniekam pašam sev. Starp citu, ko mēs redzam pasaulē? Ko mēs redzam apkārt sev un mūsos pašos? Grēku.

Tikai maza Dieva izredzēto daļa, nostiprinājusies uz Kunga baušļu akmens, norobežojusies ar Dieva bijību un Kristus žēlastību, sargā sevi tīrus no grēka, pastāvīgi cīnās ar grēku visos tā veidos un uzvar to sevī un citos. Lielākā daļa, ja arī neatstāj pilnībā taisnības un patiesības ceļus, tad nepārtraukti nosliecas no tiem pa labi vai pa kreisi.

Tātad grēkā ir kaut kas īpaši pievilcīgs, ja var tā pārņemt cilvēkus, neskatoties uz visu izsargāšanos no tā ar saprātu, pieredzi un Dieva likumu. Kas tas varētu būt? Tas, pēc apustuļa piezīmes, ir laicīgs grēka saldums (labāk īsu laiku baudīt grēcīgu laimi) (Ebr. 11,25). Cilvēks ir radīts svētlaimei, pēc savas dabas nenoturami un pastāvīgi tiecas uz to. Tā kā pašreizējā mūsu stāvoklī netikums bieži mēdz būt "salds", bet tikums pretēji - "rūgts", tad svētlaimi alkstošais cilvēks pēc visa tā tiecas uz netikumu - "saldo" un novēršas no tikuma, kas ir "rūgts". Tāda dvēseles garšas pārvēršanās notiek ne jau pēkšņi. Jaunības gados, kad šī garša parasti ir tīrāka (pilnīgi tīras garšas pret tikumiem un netikumiem mēs kā kritušie radījumi neatnesam sev līdzi šai pasaulē), viss labais mums liekas daudz patīkamāks, tāpēc vieglāk to pildīt, un viss samaitātais ir daudz rūgtāks un tāpēc pretīgāks. Bet laika gaitā, kad mūsu jutekliskums ņem virsroku pār saprātu, kad piemēri un ieradumi noslāpē sirdsapziņu, kad atkārtots grēks kļūst par ieradumu, mūsu garīgā garša bojājas vairāk un vairāk, līdz beidzot pilnīgi pārvēršas tā, ka tikums kļūst mums "rūgts", bet netikums "salds" un patīkams.

Beidzot šis pavedinošais grēks iegūst brīnumainu spēju daudzveidot savu indīgo saldumu, skatoties pēc vajadzības. Var teikt, ka grēka saldums pārveidojas pēc katra grēcinieka gaumes. Rupjiem un jutekliskiem cilvēkiem grēkam ir daudzējādas baudas - pašas miesiskākās un rupjākās; cilvēkiem, dzīvojošiem dvēseles vēlmju jomā, grēkam ir ne mazums nemateriālu apmierinājumu, piemēram, skopuma apmierināšana ar vienu skatienu uz zelta kaudzi. Cilvēkiem, kas darbojas pārsvarā ar prātu un gribu, grēkam rezerves gatavībā ir noziedzīgas prāta baudas, kuras sagādā lepnums, nicināšana, dumpīgas iedomas, nekaunīgas darbības u.c. Pat cilvēkiem, zinošiem gara dzīvi, ar tikumiskiem varoņdarbiem, ar kristīgiem sasniegumiem, grēkam ir sava saldā inde: tā ir slepena paštīksmināšanās ar saviem sasniegumiem un varoņdarbiem, ar aizmiršanos par paša niecību. Ar šo mānekli grēks noķer dvēseli savos tīklos pie pašām debesīm.

Pašam grēka saldumam, lai kur arī tas būtu, piemīt drausmīgas īpašības. Baudot to, tas dara cilvēku bezspēcīgu visā tā būtībā, atņem saprātīgu pašapzināšanos, tādā veidā neredzami sākumā iegrūž garīgā sapnī, bet pēc tam dvēseliskās važās un nāvīgumā. Ar kaislībām nomērdētais grēcinieks vairs redzot neredz un dzirdot nedzird. Cik gan neaust pār viņu žēlastības saule, cik gan netiek laistīts ar strūklām un kristiešu pamācībām Dieva Vārds, cik gan pār viņu nedārd Dieva dusmu pērkons - tas viss viņam it kā nepastāv, tāpēc ka grēks ir padarījis aklu viņa prātu, noslāpējis viņa iekšējo dzirdi, nospiedis viņā sirdsapziņu, nomērdējis viņa garu.

Vai mēs brīnīsimies pēc visa tā, ka ir tik maz cilvēku, kas izbēg pilnībā no grēku tīkliem, un ir tik maz tādu, kas, nelaimīgā kārtā iekļuvuši šais tīklos, pēc tam tos vīrišķīgi pārrauj un iziet gara brīvībā? Ak, ja nebūtu visuvarošā Dieva žēlastības spēka, ne Eņģeļu - mūsu sargātāju, ne Baznīcas mātes gādības un noslēpumu, tad mēs visi, bez šaubām, uz visiem laikiem paliktu kaislību gūstā, nebūtu pat domas par to, lai cīnītos ar tām un ciestu dažādus spaidus, lai atgrieztu sev gara brīvību un sirds tīrību.

Nu tad neaizmirsīsim to, iemīļotie! Zinot mūsu ienaidnieka grēka nežēlīgumu un to, ar ko mūs noķer, liksim viņam pretī vienmēresošu modrību. Ja grēks mūs valdzinās ar mierinājumiem tagadnē, atcerēsimies, ka šie mierinājumi ir īslaicīgi un ātri pārejoši, bet pēc tiem sekojošas ciešanas - vienmēresošas un mūžīgas.

Teiksim tā un tapsim uzticīgi likumam, Dievam un sirdsapziņai.