Svēto Apustuļu Noteikumi

Izdrukai

 

1. noteikums

Bīskapu[1] lai ordinē divi vai trīs citi bīskapi.

 

2. noteikums

Presbiterus[2] un diakonus, kalpotājus[3], lai ordinē viens bīskaps.

 

3. noteikums

Ja kāds bīskaps vai presbiters pretēji Dieva brīdinājumam par upura pienešanu, pienesīs pie altāra kādas citas lietas, vai medu, vai pienu, vai vīna vietā no kaut kā cita taisītu dzērienu, vai putnus, vai kādus dzīvniekus, vai dārzeņus, pretēji noliktajam, izņemot vārpas vai vīnogas tam noliktajā laikā, - lai tiek atstādināts (izmests) no svētā amata. Pie altāra aizliegts pienest jebko citu, izņemot eļļu lampām un vīraku, Svētās veltes laikā.

 

4. noteikums

Jebkādus citus darba augļus sūtīt uz māju bīskapam un presbiterim, bet nenest pie altāra. Saprotams, ka, bīskaps un presbiteri dalīsies šajos augļos ar diakoniem un citiem kalpotājiem.

 

5. noteikums

Bīskaps vai presbiters, vai diakons lai nepadzen savu sievu, it kā svētuma (dievbijības) dēļ. Bet ja padzen, lai tiek atšķirts no baznīcas kopības; un ja viņš paliek pie sava, lai tiek atstādināts (izmests) no amata.[4]

 

6. noteikums

Bīskaps vai presbiters, vai diakons lai neuzņemas uz sevi pasaulīgas raizes. Citādi lai tiek atstādināts (izmests) no svētā amata.

 

7. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, vai diakons, Lieldienas (Pashu) svinēs pirms pavasara dienas un nakts ekvivalenta (vienādības) kopā ar jūdiem, - lai tiek atstādināts (izmests) no svētā amata.

 

8. noteikums

Ja bīskaps vai presbiters, vai diakons, vai kāds cits no svētā saraksta, veicot pienešanu, nepiedalīsies (Svētajā Vakarēdienā), lai saka iemeslu, ja tas ir cienīgs (svētīts[5]), lai viņam tiek piedots. Bet ja nesaka, lai tiek atšķirts no baznīcas kopības, kā tāds, kas kļuvis par ļaunuma iemeslu ļaudīm un tam, kurš pienesis upuri, aizdomas pievērsis, it kā tas nepareizi upuri pienesis būtu.

 

9. noteikums

Visus ticīgos (kristītos), kas ieiet baznīcā un Rakstus klausās, bet nepiedalās lūgšanā un Svētajā Vakarēdienā līdz galam, kā tādus, kas baznīcā nelikumības (nepiedienības) darījuši, jāatšķir no baznīcas kopības.

 

10. noteikums

Ja kāds lūdzas kopā ar no baznīcas kopības nošķirtu cilvēku, kaut arī tas būtu mājās, tāds lai pats tiek nošķirts.

 

11. noteikums

Ja kāds piederot klēram[6], ar tādu kas no klēra patriekts (izmests), kopā lūgsies, lai pats tiek patriekts.

 

12. noteikums

Ja kāds no klēra vai pasaulniekiem[7], kas atšķirts no baznīcas kopības, vai nav cienīgs, ka viņu pieņem klērā, aizies un citā pilsētā tiks pieņemts bez attiecīga dokumenta, - lai tiek atšķirts gan tas, kurš pieņēma, gan tas, kuru pieņēma.

 

13. noteikums

Ja tas ir atšķirtais, tad lai viņa atšķirtība turpinās, kā tadam, kurš melojis un Dieva Baznīcu apmānījis.

 

14. noteikums

Nav atļauts bīskapam atstāt savu diecēzi[8] un pāriet uz citu, kaut arī daudzi viņu par to pārliecinātu, ja nu vienīgi ir kāds cienījams iemesls, kas spiež viņu to darīt, kā tādu, kurš var lielāku labumu tur mītošajiem nest ar piedienīgu vārdu. Un to darīt ne pēc sava prāta, bet pēc daudzu bīskapu sprieduma un pēc stipras pārliecības.

 

15. noteikums

Ja kāds, presbiters vai diakons, vai klēra sarakstā esošs, atstās savu draudzi un pāries uz citu, un pilnīgi pārbrauks uz turieni, tur dzīvot bez sava bīskapa atļaujas, - tādam tiek pavēlēts vairāk nekalpot, un īpaši, ja savu bīskapu, kas viņu aicinājis atgriezties, nav paklausījis. Bet ja viņš paliks savā nepaklausībā, tad tur lai ir draudzes kopībā kā pasaulnieks.

 

16. noteikums

Ja bīskaps, pie kura tā noticis, neņem vērā tam noteikto aizliegumu, pieņem kalpošanā viņus kā klēra biedrus, lai tiek nošķirts, kā nekārtību cēlājs.

 

17. noteikums

Kurš pēc Svētās Kristības ir bijis divās laulībās, vai viņam bijusi konkubīne, tāds nevar būt nedz bīskaps, nedz presbiters, ne diakons, nedz vispār sastāvēt svēto amatu sarakstā.

 

18. noteikums

Kurš apņēmis par sievu atraitni vai noraidītu sievu, vai ielasmeitu, vai verdzeni, vai aktrisi, nevar būt nedz bīskaps, ne presbiters, ne diakons, ne vispār sastāvēt svēto amatu sarakstā.

 

19. noteikums

Kurš bijis laulājies ar divām māsām vai māsīcu, nevar būt klērā[9].

 

20. noteikums

Kurš no klēra galvos par kādu, lai tiek izraidīts (izmests).

 

21. noteikums

Kastrāts, ja par tādu kļuvis cilvēku vardarbības rezultātā vai vajāšanu rezultātā vīriešu locekļus zaudējis, vai par tādu piedzimis, ja ir tā cienīgs, lai kļūst par bīskapu.

 

22. noteikums

Kurš pats sevi kastrējis, lai netiek pieņemts klērā: pašnāvnieks ir Dieva radības ienaidnieks.

 

23. noteikums

Ja kāds no klēra pats sevi kastrēs, lai tiek izraidīts (patriekts). Jo viņš ir pašnāvnieks.

 

24. noteikums

Pasaulnieks, kurš pats sevi kastrējis, lai tiek uz trīs gadiem no Noslēpumiem[10] atšķirts. Jo viņš ir savas dzīves kropļotājs.

 

25. noteikums

Bīskaps vai presbiters, vai diakons, kas pienākts laulības pārkāpšanā vai zvēresta laušanā, vai pie zādzības, lai tiek no svētā amata izraidīts (izmests), bet lai netiek atšķirts no baznīcas kopības. Jo Raksti saka: nesodi divreiz par vienu pārkāpumu[11]. Tas attiecas arī uz pārējiem.

 

26. noteikums

Pavēlam, no tiem, kas bezlaulībā klērā iestājušies, pēc vēlmes laulāties drīkst tikai tie, kas lasa un dzied.

 

27. noteikums

Pavēlam: bīskapu vai presbiteri, vai diakonu, kurš sit taisnos grēciniekus vai netaisnos aizvainotājus un caur to vēlas iebiedēt, izraidīt (izmest) no svētā amata. Jo Tas Kungs mums tā nav mācījis, bet pat pretēji, pats sists ticis, bet pretī nesita, pelts ticis, bet nepēla pats, ciešot, nevienam nedraudēja[12].

 

28. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, vai diakons, par acīmredzamiem pārkāpumiem taisnīgi izraidīts, uzdrīkstēsies atkal kalpot tā, kā tas agrāk viņam bija uzticēts, - tādu pilnībā atšķelt no Baznīcas.

 

29. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, vai diakons, šo amatu nopircis, tad lai izraida gan viņu, gan to, kurš amatā iesvētījis, un no kopības lai pilnībā tiek atšķelts, kā Sīmanis burvis no manis, Pētera[13].

 

30. noteikums

Ja kāds bīskaps, pasaulīgu valdību izmantodams, caur viņiem saņems bīskapa varu Baznīcā, lai tiek izraidīts (izmests) un nošķirts, kā arī visi, kas ar viņu kontaktē.

 

31. noteikums

Ja kāds presbiters, necienīdams savu bīskapu, atsevišķi draudzi sāks savākt un citu Altāri veidot, kas netiks iesvētīts no cienījama bīskapa, lai tiek izraidīts kā varaskārs. Jo viņš ir varas zaglis. Tā lai tiek izraidīti arī pārējie no klēra, kas viņam pievienojušies. Pasaulnieki, lai tiek atšķirti no baznīcas kopības. Tas lai notiek pēc bīskapa pirmā, otrā un trešā brīdinājuma.

 

32. noteikums

Ja kāds presbiters vai diakons no bīskapa atrodas atšķirtībā, tad nepiedien viņam sabiedrībā atpakaļ pieņemtam tikt no cita bīskapa, kā tikai no tā, kas viņu atšķīris, ar izņēmumu gadījumā ja tas bīskaps ir nomiris, kurš viņu atšķīris.

 

33. noteikums

Nepieņemt nevienu no svešiem bīskapiem vai presbiteriem, vai diakoniem bez apliecinoša dokumenta, un kad tas tiks uzrādīts, tad lai tiek izspriests; un ja tie būs svētas dzīves sludinātāji, lai tiek pieņemti; ja nē, - iedodiet viņiem, kas vajadzīgs, bet nepieņemiet viņus sabiedrībā (kopībā). Jo daudz kas ir viltots.

 

34. noteikums

Katras tautas bīskapiem ir jāzina, kurš ir pirmais starp viņiem[14], un jāatzīst tāds kā vadītājs (galva), un neko, kas ir pāri viņu varai, nedarīt bez apspriešanās ar viņu; darīt tikai to, kas attiecas uz viņa diecēzi un vietām, kas tai pieder. Bet arī pirmais viņu vidū lai neko nedara bez kopējas apspriedes. Jo tādējādi būs vienprātība, un Dievs par Kungu Svētajā Garā, Tēvs, Dēls un Svētais Gars tiks izslavēti.

 

35. noteikums

Bīskaps lai neuzdrīkstas ārpus savas diecēzes uzlikt rokas (iesvētot par presbiteri, diakonu) pilsētās un ciemos, kas nav viņa pakļautībā. Ja viņš tiek pieķerts, un darījis to bez atļaujas no tā, kura pakļautībā ir šīs pilsētas vai ciemi, lai tiek izraidīts (izmests) viņš un tie, kurus viņš iesvētījis.

 

36. noteikums

Ja kāds, ar roku uzlikšanu bīskapa kārtā iesvētīts, nepieņem kalpošanu un rūpes par tautu, kas viņam uzticēta, lai tiek atšķirts līdz laikam, kad pieņems savu kalpošanu. Tāpat arī presbiters un diakons. Un ja ies turp, un netiks pieņemts, ne pēc savas gribas, bet pēc tautas ļaunuma, tad viņš lai ir bīskaps, bet tās pilsētas klērs lai tiek atšķirts par to, ka nav šo nepakļāvīgo tautu mācījuši.

 

37. noteikums

Divreiz gadā lai notiek bīskapu sanāksme, un lai viņi savā starpā apspriež svētas dzīves dogmas, un lai izšķir gadījušos baznīcas konfliktus: pirmo reizi Vasarsvētku ceturtajā nedēļā, otro reizi 12.oktobrī.

 

38. noteikums

Bīskaps lai ir atbildīgs par visām baznīcas mantām, un ar tām rīkojas kā Dieva priekšā. Bet nav pieļaujams viņam piesavināties kaut ko no šīm lietām vai saviem radiem dāvināt to, kas pieder Dievam. Ja viņi ir nabagi, tad lai viņš padod tiem kā nabagiem, bet ar šo aizbildinājumu lai nepārdod to, kas pieder Baznīcai.

 

39. noteikums

Presbiteri un diakoni bez bīskapa atļaujas lai neko nedara, jo viņam ir uzticēti Dieva ļaudis, un viņš dos atbildi par viņu dvēselēm.

 

40. noteikums

Lai ir skaidri zināms, kas bīskapam personīgi pieder (ja viņam ir kāds privāts īpašums), un skaidri zināmas Kunga mantas, lai bīskapam, mirstot ir vara atstāt savu īpašumu kam vēlas un kā vēlas, lai bīskapa īpašums, kuram reizēm ir sieva un bērni, vai radi, vai vergi, netiek iztērēts tā, it kā tas baznīcai piederētu. Jo tas ir pareizi Dieva un cilvēku priekšā, lai arī Baznīcai nebūtu jācieš kāds ļaunums tā dēļ, ka nav skaidri zināms, kas bīskapam pieder; un bīskapam vai viņa radiniekiem netiek atņemts īpašums baznīcas dēļ, vai arī, ka viņa tuvinieki šī iemesla dēļ netiesātos un viņa nāve netiktu pavadīta ar strīdiem.

 

41. noteikums

Pavēlam bīskapam valdīt pār baznīcas īpašumiem. Ja nenovērtējami dārgās cilvēku dvēseles ir viņam jāuztic, tad vēl jo vairāk jārūpējas par naudu, lai viņš izrīkojas ar visu pēc savas varas un tiem, kas prasa, caur presbiteriem un diakoniem dotu ar Dieva bijību un visādu labvēlību; tāpat (ja tas ir nepieciešams) lai aizņemas pats savām un pieņemto ceļojošo brāļu nepieciešamībām, lai necieš trūkumu nekādā veidā. Jo Dieva Likums ir noteicis, lai tie, kas Altārim kalpo, no Altāra arī pārtiek, tāpat kā karavīrs nepaceļ roku uz ienaidnieku, ja ir uz sava uztura.

 

42. noteikums

Bīskaps vai presbiters, vai diakons, kas nodevies azartspēlēm un dzeršanai, vai nu lai pārstāj, vai lai tiek izraidīts (izmests).

 

43. noteikums

Ipodiakons[15] vai lasītājs, vai dziedātājs, tādas lietas darošs, lai izbeidz, vai lai tiek izraidīts. Tāpat arī pasaulnieki.

 

44. noteikums

Bīskaps vai presbiters, vai diakons, kas no parādniekiem kukuļus (ienākumus, procentus) pieprasa, vai nu lai izbeidz, vai lai tiek izraidīts (izmests).

 

45. noteikums

Bīskaps vai presbiters, vai diakons, kurš tikai lūdzies ar herētiķiem[16], lai tiek atšķirts. Bet ja atļaus viņiem kaut ko darīt kā Baznīcas kalpotājiem, lai tiek izraidīts (izmests).

 

46. noteikums

Bīskapu vai presbiteri, kas pieņēmuši herētiķu kristību vai upuri, pavēlam izraidīt (izmest). Kāda daļa Kristum ar beliaru (velnu); vai kāda daļa taisnam (ticīgam) ar netaisnu (neticīgu)[17].[18]

 

47. noteikums

Bīskaps vai presbiters, ja kristīs tādu, kurš patiesībā jau ir kristīts, vai ja nenokristīs tādu, kas no nešķīstiem pazemots, lai tiek izraidīts (izmests) kā tāds, kas apsmej Kristu un Kunga nāvi un neatšķir mācītājus no viltus mācītājiem.

 

48. noteikums

Ja kāds no pasaulniekiem, padzinis savu sievu, paņems citu, vai cita padzītu, lai tiek nošķirts.

 

49. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, kristī nevis pēc Kunga nolikuma, Tēvā un Dēlā un Svētajā Garā, bet trijos, kam nav sākuma, vai trijos dēlos, vai trijos mierinātājos, - lai tiek izraidīts (izmests).

 

50. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, pagremdēs nevis trīs reizes veicot Noslēpumu, bet vienu reizi, kas tiek dota Kunga nāvē, lai tiek izraidīts (izmests). Jo Kungs nav teicis, kristījiet uz Manu nāvi, bet: ejiet un māciet visas tautas, tās kristīdami Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā[19].

 

51. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, vai diakons, vai vispār svētā amatā esošs, nošķiras no laulības dzīves un gaļas ēdieniem, un vīna, nevis atturības varoņdarba dēļ, bet nicināšanas dēļ, aizmirsdams, ka visas lietas ir labas, un ka Dievs, radīdams cilvēku, vīru un sievu radīja, un tādējādi paļājot apmelo radību, - vai nu lai labojas, vai lai tiek izraidīts (izmests) no svētā amata, un izraidīts (izstumts) no Baznīcas. Tas attiecas arī uz pasaulniekiem.

 

52. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, nepieņems tādu, kas atgriežas no grēkiem, bet atstumj, lai tiek izraidīts no svētā amata. Jo tas apbēdina Kristu, kas ir teicis: liels prieks ir debesīs par vienu grēcinieku, kurš atgriežas[20].

 

53. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, vai diakons, svētku dienās neēd gaļu un vīnu, nicinot, nevis atturības varoņdarba dēļ, lai tiek izraidīts (izmests), kā tāds, kas savā paša sirdsapziņā ir sadedzis un ir par iemeslu daudzu kārdinājumam.

 

54. noteikums

Ja kāds no klēra ir redzēts ēdot izklaides vietās (restorānā, krogā), lai tiek nošķirts, izņemot gadījumu, ja viņš ceļā nepieciešamības dēļ atpūšas.

 

55. noteikums

Ja kāds no klēra ieriebis bīskapam, lai tiek izraidīts. Lai tavu ļaužu mutēs nav ļaunuma[21].

 

56. noteikums

Ja kāds no draudzes ieriebis presbiterim vai diakonam, lai tiek nošķirts no Baznīcas kopības.

 

57. noteikums

Ja kāds no klēra ļaudīm pasmejas par klibu, kurlu, aklu vai kādu, kuram slimas kājas, lai tiek atšķirts (izmests). Tas attiecas arī uz pasaulnieku.

 

58. noteikums

Bīskaps vai presbiters, kas nerūpējas par savu draudzi un cilvēkiem un nemāca svēti dzīvot, la tiek nošķirts. Ja viņš paliek savā nevīžībā un slinkumā, lai tiek padzīts (izmests).

 

59. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, vai diakons nedod vajadzībā kādam no klēra nepieciešamo, tad tāds lai tiek nošķirts. Ja viņš nelabojas, lai tiek izraidīts (izmests), kā tāds, kas savu brāli nogalinājis.

 

60. noteikums

Ja kāds bezgodīgo grāmatas lasa priekšā kā svētas grāmatas, tā darot ļaunu tautai un klēram, lai tiek izraidīts (izmests).

 

61. noteikums

Ja kāds taisnais tiek apvainots netiklībā, laulības pārkāpšanā vai kādā citā aizliegtā lietā un tiek pieķerts to darot, tad lai tāds netiek ievests klērā.

 

62. noteikums

Ja kāds no klēra, nobijies no jūda vai grieķa, vai herētiķa, atteiksies no Kristus vārda, lai tiek izstumts no Baznīcas. Ja viņš atteiksies no Baznīcas kalpotāja vārda, lai tiek padzīts no klēra. Bet ja viņš nožēlo grēku, tad lai tiek pieņemts kā pasaulnieks.

 

63. noteikums

Ja kāds, bīskaps vai presbiters, vai diakons, vai jebkurš no svētā amata, ēdīs asiņainu gaļu vai zvēru saplosītu gaļu vai maitu, lai tiek izmests. Jo aizliedz likums[22]. Ja ko tādu izdarījis parasts draudzes loceklis, lai viņš tiek nošķirts.

 

64. noteikums

Ja kāds no klēra būs redzēts gavējam Tā Kunga dienā[23] vai sestdienā, izņemot vienu (Lielo Sestdienu). Lai tiek izraidīts (izmests). Ja to dara pasaulnieks, lai tiek nošķirts.[24]

 

65. noteikums.

Ja kāds no klēra vai pasaulniekiem ieies lūgties jūdu sinagogās vai pie herētiķiem, lai tiek izmests, gan no svētā amata, gan no svētās draudzes kopības.

 

66. noteikums.

Ja kāds no klēra strīda laikā iesitīs un ar vienu sitienu nositīs, lai tiek izmests par savu neatbildību (bezkaunību). Bet ja to izdara kāds no pasaulniekiem lai tiek nošķirts.

 

67. noteikums.

Ja kāds ir izvarojis nesaderinātu jaunavu, lai tiek nošķirts no Baznīcas kopības. Neļaut viņam ņemt citu sievu, bet jāprec tā pati, kuru ir izvarojis, kaut arī tā būtu bijusi ubadze (krople).

 

68. noteikums

Ja kāds bīskaps, presbiters vai diakons pieņem no kāda otrreizēju roku uzlikšanu, lai tiek atstādināts no svētā amata gan viņš, gan tas, kurš rokas uzlicis, izņemot tikai, ja ir skaidri zināms, ka tam herētiķi rokas uzlikuši. Jo kristīts vai iesvētīts (ar roku uzlikšanu) no tādiem nevar būt nedz ticīgs (taisns), nedz Baznīcas kalpotājs.

 

69. noteikums

Ja kāds bīskaps, prezbiteris vai diakons, vai ipodiakons, vai lasītājs, vai dziedātājs negavē Svētajā Četrdesmitdienu gavēnī pirms Pashas (Lieldienām) vai trešdienā, vai piektdienā, lai tiek izraidīts (izmests). Par attaisnojumu var būt tikai kādas miesas kaites. Ja negavē pasaulnieks, lai viņš tiek nošķirts.

 

70. noteikums

Ja kāds bīskaps, prezbiteris vai diakons, vai kāds no klēra saraksta esošiem gavē ar jūdiem vai ar viņiem svin vai pieņem no tiem viņu svētku dāvanas, piemēram, neraudzētās maizes vai ko līdzīgu, lai tiek izraidīts (izmests). Ja to dara pasaulnieks, lai tiek nošķirts.

 

71. noteikums

Ja kāds kristietis atnesis eļļu uz pagānu dievnamu vai jūdu sinagogu viņu svētku dienās vai aizdedzinās sveci, lai tiek nošķirts no Baznīcas kopības (sadraudzes).

 

72. noteikums

Ja kāds no klēra vai pasaulniekiem no Svētās Baznīcas nozags vasku vai eļļu, lai tiek nošķirts no baznīcas kopības (sadraudzes), un pieliek piecas reizes vairāk nekā bija paņēmis.

 

73. noteikums

Zelta un sudraba trauku, kas ir iesvētīts, vai aizkaru, lai neviens vairs nepiesavinās savai lietošanai. Tas ir pret likumu. Ja kāds šajā tiks ieraudzīts, lai tiek sodīts ar nošķiršanu.

 

74. noteikums

Bīskapam, kas tiek apvainots no uzticības cienīgiem cilvēkiem kaut kādā lietā, jātiek citu bīskapu izsauktam; un ja viņš ieradīsies un atzīsies, vai tiks atzīts par vainīgu, lai tiek noteikta epitīmija[25]. Bet, ja tiek aicināts (izsaukts) un nepaklausa, un neierodas, tad lai tiek aicināts otro reizi caur diviem sūtītiem bīskapiem. Ja arī tad nepaklausa, tad lai tiek aicināts trešo reizi caur diviem sūtītiem bīskapiem. Bet, ja tas necienot neieradīsies, tad Sanāksme[26] rīkosies pēc saviem ieskatiem, pieņems lēmumu bez viņa klātbūtnes, lai viņš neiedomājas gūt kādu labumu no tiesas bēgot.

 

75. noteikums

 Ja pret bīskapu liecina herētiķis, to nepieņemt, bet arī ar vienu taisno nav pietiekami. Lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts[27].

 

76. noteikums

Bīskapam nepiedien, izdabājot brālim vai dēlam, vai citam radinieka, iesvētīt bīskapa amatā cilvēku, kuru viņš pats vēlas. Nav pareizi radīt mantiniekus bīskapa amatam un Dieva īpašumu atdod par dāvanu cilvēku iegribai. Nedrīkst Dieva baznīcu nodot mantinieku varai. Ja kāds to izdara, lai šī iesvētīšana amatā tiek uzskatīta par nederīgu, un pats tiek sodīts ar nošķiršanu.

 

77. noteikums

Ja kāds ir bez acs vai ir traumētām kājām, bet ir cienīgs būt par bīskapu, tad lai viņš tāds arī ir. Jo miesas trūkumi nepadara viņu necienīgu, bet dvēseles netikumi (netīrumi, nešķīstība).

 

78. noteikums

Bet akls vai kurls lai nav bīskaps, ne tāpēc, ka ir necienīgs (apgānīts), bet lai nebūtu grūtības (šķēršļi, kavēkļi) darot Baznīcas lietas.

 

79. noteikums

Ja kādam ir ļauns gars, lai netiek pieņemts klērā, bet arī ar taisnajiem (ticīgajiem) lai nelūdzas. Bet, kad būs atbrīvots no tā, lai viņš tiek pieņemts pie taisnajiem (ticīgajiem) un ja cienīgs arī klērā.

 

80. noteikums

Tādu, kas atgriezies no pagāniskas dzīves un tiek kristīts vai no grēcīga dzīves veida atgriezušos cilvēku nav labi uzreiz iecelt bīskapa amatā. Jo nav tiesīgs vēl nepārbaudītam būt par skolotāju citiem, ja nu vienīgi pēc Dieva žēlastības tas nokārtosies.

 

81. noteikums

Mēs teicām, ka nepiedien bīskapam vai presbiteriem nodoties laicīgiem amatiem, tai pat laikā nepildot Baznīcas lietas. Un tā, lai tiek pārliecināts to nedarīt vai tiek izraidīts (izmests), jo nevar kalpot diviem kungiem[28], kā teikts Kunga novēlējumā.

 

82. noteikums

Neatļaujam klērā iecelt vergus bez viņu kungu ziņas, viņu saimniekam par apbēdinājumu. Jo no tā rodas nesaskaņas mājās. Bet, ja vergs ir cienīgs, ka viņu pieņem kādā Baznīcas kārtā, kā tas bija ar mūsu Anīsimu un kungs piekritīs un atbrīvos un no nama atlaidīs, tad lai tiek iecelts.

 

83. noteikums

Bīskaps, presbiters vai diakons, kas trenējas kara lietās un grib abus amatus paturēt gan Romas kundzību (priekšniecību), gan svēto amatu, lai tiek atstādināts no svētā amata, jo ķeizaram, kas ķeizaram pienākas un Dievam, kas Dievam pienākas[29].

 

84. noteikums

Ja kāds ierieb ķēniņam vai valdniekam netaisnīgi, lai cieš sodu. Ja kāds būs no klēra, lai tiek izraidīts (izmests) no svētā amata. Ja tas ir pasaulnieks, lai tiek nošķirts no Baznīcas kopības (sadraudzes).

 

85. noteikums

Jums visiem, pie klēra piederošiem un pasaulniekiem teicamas (cienītas) un svētas lai būtu šādas Vecās Derības grāmatas:

Mozus grāmatas 5: Genesis, Exodus, Leviticius, Numeri, Deuteronomium;

Jozuas, Navida dēla viena;

Soģu grāmata viena;

Rutes grāmata viena;

Ķēniņu grāmatas četras;

Paralipomena (tas ir gabali no dienu grāmatas) divas;

Ezras divas;

Esteres grāmatas viena;

Makabeju trīs;

Ījaba viena;

Psalmi viena;

Salamana 3: Pamācības, Mācītājs, Dziesmu Dziesma.

Praviešu grāmatas 12: Jesajas - viena, Jeremijas - viena, Ecēchiēla - viena, Daniēla - viena.

Pāri visam jums tiek dots aizrādījums, lai jaunie mācās no daudzskolotā Siraha gudrības.

Mūsējās, tas ir Jaunās Derības,

Evaņģēliji 4: Mateja, Marka, Lūkas, Jāņa;

Pāvila vēstules 14;

Pētera divas vēstules;

Jāņa trīs;

Jēkaba viena;

Jūdas viena;

Klementa divas vēstules.

Un nolikums jums, bīskapiem, no manis, Klementa, teiktais četrās grāmatās (kuras nenākas pasludināt visu priekšā tādēļ, ka viņās ir noslēpumi[30])[31], un darbus mūsu Apustuliskos.


 


[1] Bīskaps likumīgs apustuļu pēctecis

[2] Presbiters burtiski vecajs, virsnieks priesteris.

[3] Kalpotāji Psalmisti (psalmu lasītāji), piekalpotāji (ķesteri), dziedātāji u.c.

[4] Skaidrojums: Sievas izdzīšana svētkalpotājiem tiek aizliegta tādēļ, kā skaidro Zonārs, ka tas izskatītos kā laulības nopelšana. Tomēr bīskapu atturēšanās no laulības ir sens mantojums, atkāpšanos no kura Sestais Vispasaules Koncils pamanīja tikai dažās Āfrikas baznīcās un tūlīt pat aizliedza savā 12. noteikumā

[5] Viņam dota svētība to nedarīt, no kāda augstākstāvoša

[6] Klērs svētkalpotāji (diakoni, presbiteri priesteri, bīskapi).

[7] Pasaulnieks , draudzes loceklis, kas nav svētkalpotājs. Pasaulīgais vairāk apzīmē tādu, kas nav Baznīcā (neticīgais).

[8] Diacēze , kalpošanas apgabals.

[9] Šis apustuļu noteikums noteikts tiem, kuri tāda veida laulībā ir stājušies vēl savā pagāna (elku kalpa) laikā, palika šajā nelikumīgajā kopdzīvē arī kādu laiku pēc Kristības. Bet tie, kuri pēc Kristības vairs nepalika tādā veida laulības kopdzīvē, tie, pēc Svētā Aleksandrijas Teofila 5-tā noteikuma var būt ciešami (toleranti) klērā, tādēļ ka pagāna dzīves grēks ir nomazgāts Svētajā Kristībā.

[10] Noslēpumi Sakramenti (Sv. Kristība, Sv. Vakarēdiens, Eļļas svaidīšana, Grēksūdzes noslēpums, Laulība, Iesvētīšana par svētkalpotāju un Iesvētīšana par mūku).

[11] Naum.1:9

[12] 1.Pēt. 2:23

[13] Ap.dar. 8:18-23

[14] Arhibīskaps, metropolīts, patriarhs.

[15] Ipodiokons apakšdiakons.

[16] Herētiķis maldu mācību piekritējs, mācītājs.

[17] 2.Kor.6:14-15

[18] Šis Apustuliskais noteikums attiecas uz herētiķiem, kādi bija Apustuļu laikā, kas kaitēja galvenajām dogmām par Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, un par Dieva Dēla iemiesošanos. Par cita veida herētiķiem turpmākos nolikumus piedāvā sekojoši noteikumi: Pirmais Vispasaules Koncils, 19. noteikums; Laodiķijas 7,8;  Sestais Vispasaules Koncils 95; Vasilija Lielā  47.

[19] Mat.28:19

[20] Lk. 15:7,10

[21] Ap.d. 23:5

[22] Ap.dar. 15:20,29

[23] Augšāmcelšanās dienā, svētdienā.

[24] Gavēņa atļaušanas pakāpe sestdienā un svētdienā tiek noteikta Baznīcas nolikumā un parasti tiek atļauts vīns, eļļa, barības uzņemšana pēc Liturģijas, bez turpināšanas neēst līdz 3/4 no dienas.

[25] Epitīmija lāsts.

[27] Mt. 18:16

[28] Mt. 6:24; (Lk. 16:13)

[29] Mt. 22:21; (Mk. 12:17; Lk. 16:13; Lk 20:25)

[31] Attiecībā uz apustuliskajiem sūtījumiem, ko uzrakstījis Klements, laiks un Dieva providence atklāja vajadzību pēc jauniem noteikumiem, kuri ir otrie Sestajā Vispasaules Koncilā.

Norādījumi svētajām un Baznīcas lasīšanai nozīmētajām grāmatām satur vēl sekojoši noteikumi: Laodiķijas Koncils 60; Karfagenskas 33. Tāpat arī svētā Atanāzija  lielā Svētku vēstule 39; Gregorija Teologa un svētā Amfilohija dzejas.