Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Dievmātes Piedzimšana (8. sept.)

 

Vissvētā Dievmāte piedzima tajā laikā, kad ļaudis līdz tādam tikumiskajam pagrimums, pie kura atdzimšana jau šķita neiespējama. Tā laika augstākie prāti apzinājās un bieži atklāti teica, ka Dievam ir jānonāk uz zemes, lai izlabotu ticību un nepieļautu cilvēka dzimuma bojāeju. Dieva Dēls gribēja cilvēku glābšanas dēļ pieņemt cilvēka dabu, un Vissvēto Jaunavu Mariju, vienīgo, kas bija cienīga uzņemt sevī un iemiesot šķīstības un svētuma Avotu, Viņš izvēlējās Sev par Māti.

Vissvētās Dievmātes Marijas Piedzimšanu Baznīca svin kā vispasaules prieka dienu. Šajā gaišajā dienā uz Vecās un Jaunās Derības robežas, piedzima Jaunava Marija. Vissvētā Dievmāte piedzima nelielā Galilejas pilsētā Nāceretē. Viņas vecāki bija taisnie Joakims no ķēniņa un pravieša Dāvida dzimtas un Anna no virspriestera Ārona dzimtas. Laulātajiem nebija bērnu, jo svētā Anna bija neauglīga. Sasnieguši lielu vecumu Joakims un Anna nezaudēja cerību uz Dieva žēlastību, stingri ticot, ka Dievam viss ir iespējams, un Viņš var atraisīt Annas neauglību pat viņas vecumā, tāpat kā atraisīja Sāras, patriarha Ābrama sievas, neauglību. Svētie Joakims un Anna deva Dievam solījumu veltīt bērnu, kuru Dievs viņiem sūtīs, kalpošanai Dieva templī. Neauglība ebreju tautā tika uzskatīta par Dieva sodu par grēkiem, tādēļ svētie Joakims un Anna cieta netaisnīgu neslavas celšanu no saviem taurētas brāļiem. Kādā no svētkiem vecais Joakims atnesa uz Jeruzalemes templi savu upuri DievamDievmātes mātes Annas un tēva Joakima lūgšana (tuksnesī), bet virspriesteris to nepieņēma, nosaucot Joakimu par necienīgu sakarā ar to, ka viņam nav bērnu. Svētais Joakims dziļās bēdās aizgāja uz tuksnesi un tur ar asarām lūdzās, lai Kungs dāvā viņiem bērnu. Svētā Anna uzzinājusi, kas notika Jeruzalemes templī, rūgti raudāja, bet nekurnēja uz Dievu, bet lūdza savai ģimenei Dieva žēlastību. Kungs uzklausīja viņu lūgšanas, kad svētie sasniedza lielu vecumu un bija sevi sagatavojuši tikumīgai dzīvei augstajam aicinājumam – būt par Vissvētās Jaunavas Marijas, topošās Kunga Jēzus Kristus Mātes vecākiem. Eņģelis Gabriels atnesa Joakimam un Annai priecīgu vēsti: viņu lūgšanas Dievs ir uzklausījis un viņiem piedzims meita Marija, caur kuru tiks dāvāta glābšana visai pasaulei.

Dievmātes Dzimšana iezīmēja laiku, kad sāka izpildīties lielie un mierinošie Dieva apsolījumi par pasaules par cilvēku dzimuma glābšanu no velna verdzības. Šis notikums pietuvināja zemei Dieva Valstības, patiesības valstības, dievbijības, labdarības un mūžīgās dzīves svētību.