 |
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|||||
|
|
Kad Vasarassvētku diena bija
atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca
rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un
viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no
tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā
Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no
visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā
un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un
brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs
ikviens dzirdam savu dzimto valodu - partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas
dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un
Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi
apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos
mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam." Izbijušies un neziņā būdami,
tie visi cits citam jautāja: "Kas tas ir?" Bet citi zobodamies sacīja: "Tie
salda vīna pilni." Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt
un tiem sacīja: "Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir
zināms, un iegaumējiet manus vārdus; šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo
ir tikai dienas trešā stunda, bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas
notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu,
un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un
jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm
Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. Un Es došu brīnumus
augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un
tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā
un spožā diena. Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts. (Ap.d.
2:1-21).
|
