1) Odigirtija ( gr. "Ceļvede", "Ceļarādītāja").

Šajā ikonā mēs redzam Dievmāti, kuras labā roka norāda uz Kristu, kas sēž uz Viņas kreisās rokas, Kristus un Dievmātes galvas viena otru neskar.

Dievmāte it kā saka visai cilvēcei, kurš ir patiesais ceļš - tas ir ceļš pie Kristus.

Tas ir viens no vecākajiem Dievmātes attēlošanas tipiem, kurš, kā tiek uzskatīts, nāk no pirmā ikonu gleznotāja - svētā apustuļa Lūkas.

Pazīstamaākās šī tipa ikonas ir Tihvinas, Ibērijas un Smoļenskas Dievmātes ikonas.

2) Oranta (gr. lūdzošā), lūdzošā Dievmāte,  Zīmes Jaunava (Знамение), Panagija (gr. Vissvētā) (Lk.1 46-45)

 Šis attēls atrodams jau pirmo kristiešu katakombās. Dievmāte attēlota pretskatā, parasti līdz viduklim, ar rokām, kas paceltas galvas augstumā (no seniem laikiem šis žests apzīmē vēršanos pie Dieva lūgšanā). Uz viņas krūtīm, apaļas lodes fonā attēlots Kristus Emanuēls.

Simbolizē Kristus gaidīšanu. Parasti attēlo virs altāra un ikonostasā Vecās Derības patriarhu un praviešu, kas pravietoja Kristus Piedzimšanu, rindas centrā.

3) Eleusa, Žēlsirdīgā Dievmāte (gr. apžēlot, žēlot)

Šajā ikonā mēs redzam Kristu, kas ar kreiso vaigu ir piekļāvies Dievmātes labajam vaigam. Ikona parāda Mātes un Dēla maiguma pilno attieksmi vienam pret otru. Tā kā  Dievmāte simbolizē arī Kristus Baznīcu, ikona attēlo pilnīgo mīlestību, kas Dievam ir uz cilvēku - to mīlestības pilnību, kas ir iespējama tikai Mātes - Baznīcas sirdī. Mīlestība ikonā savieno debesis un zemi, dievišķo un cilvēcīgo: tas ir attēlots ar seju un nimbu saskarsmi.

Pazīstamaākā šī tipa ikona ir Vladimiras Dievmātes ikona.

4) Panahranta, Visžēlīgā

Visām šī tipa ikonām ir viena kopīga iezīme: Dievmāte attēlota sēdoša tronī. Klēpī viņa tur Kristu. Tronis simbolizē Dievmātes, vispilnīgākās no visa cilvēku dzimuma, ķēnišķīgo godu.

5) Agiosortissa, Aizstāve

Šī tipa ikonās Dievmāte ir attēlota visā augumā, bez Kristus, pretskatā, dažreiz ar tīstokli rokā. Baznīcās šī ikona atrodas redzamā vietā - pa kreisi no "Visvarenā Kristus", galvenās ikonostasa ikonas.