Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Svētās Trijādības - Segija sieviešu klosteris Rīgā

 

Svētā Radonežas Sergija baznīca

Rīgas pareizticīgo Sv. Trijādības sieviešu klostera pirmsākumi meklējami 1886. gadā, kad Krievijas cara padomnieka Borisa Mansurova sieva Marija ar meitām Katrīnu un Natāliju no Maskavas pārcēlās uz Rīgu. Marija Mansurova kopa ar meitām Rīgā nodarbojās ar labdarību, palīdzot bāreņiem un vecām trūcīgām sievietēm. 1891. gada 1.maijā atklāja meiteņu bāreņu patversmi. 1892. gadā no patversmes izveidoja sieviešu kopienu. Pēc Rīgas pareizticīgo arhibīskapa Arsēnija lūguma, Kurzemes guberņas vicegubernators Aleksandrs Muravjovs 1894. gadā sieviešu kopienas vajadzībām piešķīra 200 ha lielu meža gabalu netālu no Jelgavas Valgundē malkas ciršanai, lai varētu apkurināt kopienas telpas Rīgā. Vieta bija klusa, apkārt mežs, un tāpēc to nosauca par tuksnesi (Pustinku). 1895. gadā meža stigu krustojumā Pustinkā (Valgundē) cēla pirmo kapelu. Sākumā kopienas māsas Valgundē dzīvoja tikai no maija līdz septembrim. Valgunde un tās apkārtnē bija piemērota vieta klostera celšanai. Mansurovas turpināja ziedojumu vākšanu Latvijas novados un Krievijas guberņās. Boriss Mansurovs lūdz finansiālu palīdzību Krievijas caram.  Aleksandrs III no valsts kases B. Mansurovam piešķīra 29 tūkstošus rubļu. Šo naudu izlietoja Rīgas pareizticīgo sieviešu kopienas vajadzībām, zvanu iegādei. Par šiem līdzekļiem cēla arī baznīcu Valgundē. 1897. gada 6.augustā tika ielikts Valgundes Kunga Apskaidrošanas baznīcas pamatakmens. 1899.gada 20. jūnijā Rīgas un Jelgavas pareizticīgo arhibīskaps Agafangels iesvētīja Kunga Apskaidrošanas baznīcu Valgundē. Pastāvīgi šeit sāka dzīvot 30 māsas. 1902. gada 12. janvārī ar Sv. Sinodes lēmumu Rīgas pareizticīgo sieviešu kopienu pārveidoja par Rīgas Sv. Trijādības sieviešu klosteri, bet Valgunde kļuva par tās filiāli. Par Valgundes klostera priekšnieci kļuva māte Joanna Natālija Mansurova. Līdz 1914. gadam Valgundes klosterī sakarā ar celtniecības darbiem dzīvoja ap 200 cilvēku. 1914. gada 20. aprīlī, kad vācieši ir vairs tikai trīs verstis no Jelgavas, sākas evakuācija. Pirmā pasaules kara gados Valgundes klostera teritorijā saimnieko vācieši. 1918. gadā māsas atgriezās Valgundē. No 1918. gada līdz Otra pasaules kara beigām Valgundes klosterī dzīvoja 30 40 masas. Otrā Pasaules kara gados Valgundes klosteris savu darbību nepārtrauca. 80. gadu beigās uzcēla trīs jaunus korpusus, t.sk. viesnīcu, ierīkoja kanalizāciju, artēzisko aku, uzcēla pirti un veļas mazgātavu. Uz 1999. gada 01. janvārī Valgundes klosteri ir pierakstītas 75 klostera māsas..