Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Ilūkstes Dievmātes Piedzimšanas baznīca

 

Ilūkste, LV-5447, tel. 5462450.

 Savulaik (20. gs. trīsdesmitajos gados) Ilūkstes apriņķis atradās Daugavas kreisajā krastā, tā platība bija 2242 km2 un tajā ietilpa 19 pagasti un trīs pilsētas (Ilūkste, Grīva un Subate) ar 56 637 cilv., no tiem, pēc iedzīvotāju skaitīšanas datiem, latviešu bija 35 558, krievu 10 175, baltkrievu 2805, poļu 4148, lietuviešu 2375, ebreju 1275, citas tautības 301. Pēc reliģiskās piederības bija 10 885 luterāņu, 3189 pareizticīgo, 31 284 katoļu, 9886 vecticībnieku, 84 citu kristīgie, jūdaisti 1286 un citas ticības 23. Visvairāk pareizticīgo dzīvoja Salienas pagastā 870 cilvēku, kā arī Skrudalienā 604, Silenē 393, Demenē 192, Laucē 170, Kaplavā 156, Lašavā 115, Sventē 90, Kurcumā 88 un citos pagastos no pieciem līdz 40 cilvēkiem katrā. Grīvā dzīvoja 334 pareizticīgie, Ilūkstē 35 un Subatē 27.    

Ilūkstes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca celta 1880. gadā.

Sieviešu klosteris dibināts 1881. gadā. Pēc uniātu pievienošanas pareizticībai 1839. gadā Ilūkstes bazilikāņu klosteris tika pārvērsts par pareizticīgo vīriešu klosteri un pievienots Polockas eparhijai. 1846. gadā, pēc Rīgas vikariāta nodibināšanas, klosteri pievienoja Rīgas vikariātam.

Ilūkstes klostera pirmais priekšnieks arhimandrīts Jāzeps bija enerģisks un pielika daudz pūļu klostera attīstībā un labiekārtošanā. Taču vīriešu klosteris Ilūkstē ilgi nepastāvēja. 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Rīgas bīskapa Filareta laikā (1877.-1882.) sāka risināt jautājumu par Rīgas eparhijas meiteņu skolas būvniecību un kā iespējamo vietu izvēlējās Ilūksti. Tika nolemts vīriešu klosteri likvidēt un tā vietā 1881. gada 1. janvārī nodibināja sieviešu klosteri ar patversmi - skolu garīdznieku bērniem bāreņiem.  

Ilūkstes sieviešu klostera un patversmes - skolas pirmā priekšniece bija mūķene Agnija, Pleskavas sv. Jāņa un Elijas žēlsirdīgo māsu kopienas priekšniece. Viņas vadībā jaunais klosteris sāka augt un nostiprināties, attīstījās arī patversmes un skolas darbība. Skolā sākotnēji bija divas klases, vēlāk tā tika pārvērsta par eparhijas sešklasīgo sieviešu garīgo skolu. Tās vajadzībām uzcēla divas jaunas mūra ēkas, paplašināja jau esošās telpas un uzbūvēja dažus koka namiņus ar dzīvokļiem skolas audzinātājām.

Klostera priekšniece Agnija pēkšņi mira 1905. gada 27. oktobrī, viņas vietā par skolas priekšnieci un klostera igumeni tā paša gada novembrī iecēla Rīgas Sv. Trijādības Sergija klostera mantzini Jevgeņiju. Jauna klostera priekšniece turpināja iesākto darbību. 1909. gadā eparhijas sešklasīgo sieviešu garīgo skolu pārvērta par septiņu klašu ģimnāziju. 1912. gadā skolas ēkai uzbūvēja vēl divus stāvus, kā arī uzcēla mūra ēku ar Dievmātes Patvēruma mājas baznīcu.

Taču šo baznīcu nepaguva iesvētīt, jo sākās pirmais pasaules karš. Klosteri un skolu 1915. gadā evakuēja uz Krieviju. Skolas un klostera ēkas stipri cieta kara laikā. No 12 ēkām palika tikai viena nama pirmais stāvs. Ar klostera priekšnieces Jevgeņijas pūlēm ēkā veica kapitālo remontu un tajā atrada vietu pēc kara atjaunotais klosteris. Nelielajā ēkā dzīvoja mūķenes, tur atradās arī klostera baznīca, ko iesvētīja 1927. gada 22. jūnijā Dievmātes Piedzimšanas godam. Baznīcā atradās brīnumdarītājas Tolgas Dievmātes ikonas kopija, ko 1912. gadā igumenei Jevgeņijai uzdāvināja Tolgas klostera priekšnieks Serafims.

Miera laikos Ilūkstē bija trīs pareizticīgo baznīcas: vienticībnieku Kristus Pretimņemšanas baznīca, kas vēlāk tika sagrauta, un divas klostera baznīcas: viena apkurināma, ko vēlāk, ierīkojot sieviešu klosteri, pārbūvēja skolas vajadzībām, un otra neapkurināma mūra baznīca, celta 1806. gadā. Šī baznīca un neliels zemes gabals 1921. gadā ar valdības atļauju tika nodots katoļu draudzei, jo lielais jezuītu celtais Ilūkstes katoļu dievnams tika sagrauts karā.

Igumens AmbrozijsIlūkstes klostera baznīcā bija arī neliela draudze 152 cilvēki. Tur kalpoja mācītājs Georgijs Sberegajevs, baznīcas vecākais bija Pāvels Kulakovskis. Klosterim piederēja 50 ha zemes un 12 ha draudzes zemes bijušās Vecgrīnvaldes baznīcas īpašums. Vecgrīnvaldes baznīca atradās 7 km attālumā no Ilūkstes, celta 1800. gadā. 1914. gadā baznīca tika pilnīgi sagrauta, saglabājusies tikai veca kapsēta. Vecgrīnvaldes baznīcai bija liela nozīme Ilūkstes apriņķa vēsturē kā pareizticības sludinātājai.  

 

Padomju gados Ilūkstes tika slēgts, cellēm piebūvēja otro un trešo stāvu, bet baznīcu sāka izjaukt. Tagad šeit atkal atdzimst klosteris, pagaidām gan atjaunota tikai kopiena (te pastāvīgi dzīvo 6, citkārt 8 vai 10 cilvēki). Atjaunošanas darbi kopš 2001. gada notiek igumena Ambrozija vadībā, saimniecībā ar dārzu un 2 siltumnīcām tiek sarūpēts praktiski viss nepieciešamais. Skolas brīvlaikā un vasarā palīgos nāk Ilūkstes internātskolas bēri, kuriem te ir pajumte un ēdināšana. Sakopta arī pareizticīgo kapsēta, tiek apzināti šeit apglabātie. Uz kāda kapa, kur atdusas kāda 11 gadus veca meitenīte, esot aizkustinošs uzraksts Līziņ, palūdzies Dievam par mammu un tēti!

 

Justīne