Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību

LV

RU

ENG

Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

 

Kontakti un info

 

 

 

 

 

Par Baznīcas dievkalpojumu kārtību

 

Diennakts dievkalpojumu loks

Diennakts laika iedalījums

Diennakts dievkalpojumu skaits

Diennakts dievkalpojumu loks (shematiski)

Vakara dievkalpojums

Rīta dievkalpojums

Dienas dievkalpojums

Dievišķā Liturģija

Nedēļas dievkalpojumu loks

 


Visi Baznīcas dievkalpojumi iedalās trīs lokos: diennakts, nedēļas un gada.

Diennakts dievkalpojumu loks

“Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā... Un, ja viņš nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīti tie!... Tāpat arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat” (Lk. 12, 37-38. 40).

“Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk” (Mt. 24, 42).

“Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks” (Mt. 25, 13).

 

Diennakts laika iedalījums

a) Saskaņā ar Sv. Rakstiem:

Nakts (naksts daļas)

Diena (dienas daļas)

1.sardze

vakars

(sākot ar saules rietu - vakars)

2.sardze

pusnakts

(pusnakts)

3.sardze

(gaiļa dziesma)

 

4.sardze

(rīts)

 

1.stunda

 

3.stunda

6.stunda

9.stunda

b) Bizantijas tipikona atbilstība mūsdienu laika skaitīšanai

 

2. diennakts (vakara daļa)

 

Pēc pusnakts:

Rīts (00.00 – 9.00 no rīta)

 

 

1. diennakts (dienas) daļa:

(10.00 – 16.00)

Agrs rīts

Vēls rīts

7. 8. 9. stundas

10.11.12.

1. 2. 3.

4. 5. 6.

7. 8. 9.

10.11.12.

1. 2 .3.

4. 5. 6.

Diennakts dievkalpojumu skaits

Diennakts lokā ietilpst tie dievkalpojumi, kurus Pareizticīgo Baznīca veic diennakts garumā. Kopsummā ir deviņi diennakts dievkalpojumu veidi:

9. stunda,

• vakara dievkalpojums (âå÷åðíÿ), 

• mazais vakara dievkalpojums (ïîâå÷åðèå),

• pusnakts dievkalpojums (ïîëóíîùíèöà), 

• rīta dievkalpojums (óòðåíÿ),

• 1. stunda, 

• 3. stunda, 

• 6. stunda un

• Dievišķā Liturģija.

Tā kā 1. stunda parasti piekļaujas rīta dievkalpojumam, bet Dievišķā liturģija tiek aplūkota īpaši, tad dievkalpojumu skaits noapaļojas uz septiņi. Saskaņā ar mūsu ticību visi dievkalpojumi vai lūgšanu laiki notiek ar Sv. Gara līdzdarbību, tāpēc to skaits ir 7, kas atbilst Sv. Gara dāvanu skaitam:

“Un pār to klāsies un to sargās Tā Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un spēka gars, atziņas un Tā Kunga bijības gars. Bijība Tā Kunga priekšā būs viņam salda smarža” (Jes. 11, 2 - 3).

Par septiņkārtīgu lūgšanos runā arī Dāvids: “Septiņreiz dienā es Tevi teicu par Tavām taisnajām tiesām”(Ps. 119, 164). Ar dienu šeit tiek saprasta diennakts atbilstoši teiktajam: “Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena” (Gen. 1, 5).

Katra no šīm lūgšanu stundām (dievkalpojumiem) būtu jānotur atsevišķi, kā to arī praktizē daudzos pareizticīgo klosteros, taču, pieskaņojoties dzīves ritmam pasaulē, visas kalpošanas mūslaikos tiek pārnestas uz rīta un vakara stundām. Sekojot Vecās Derības paraugam, arī Jaunās Derības Draudze iesāk savu diennakts dievkalpojumu ciklu vakarā.

Diennakts dievkalpojumu loks (shematiski):

 

2. diennakts daļa

 VAKARS:

(no 16.00 – 00.00)

 

Pēc pusnakts:

Rīts

(00.00 – 9.00 no rīta)

 

1. diennakts daļa

(10.00 – 18.00)

Diena:

 

 

 

pāreja

Agrs rīts

Vēls rīts

7.  8.  9. stundas

10. 11. 12.

1.  2.  3.

4. 5. 6.

7. 8. 9.

10. 11. 12.

1. 2 .3.

4. 5. 6.

Vakara diev-kalpojums (âå÷åðíÿ)

/19.00, 20.00, 21.00/

 

Mazais vakara diev-kalpojums (ïîâå÷åðèå)

/22.00, 23.00, 00.00/

 

Pusnakts diev-kalpojums (ïîëóíîùíèöà)

(01.00, 02.00, 03.00)

 

Rīta diev-kalpojums (óòðåíÿ),

 (04.00, 05.00, 06.00)

 

Pirmā stunda

(7.00, 8.00, 9.00)

Trešā stunda:

 

(10.00, 11.00, 12.00)

 

Sestā stunda:

 

(13.00, 14.00, 15.00)

 

Devītā stunda:

 

(16.00, 17.00, 18.00)

 

Dievišķā  Liturģija

Vakara dievkalpojums

Tā sastāvā ietilpst: 9. stunda, vakara dievkalpojums un mazais vakara dievkalpojums. Pēc mūsdienu laika skaitīšanas 9. stunda atbilst laikam no 4.-6. pēcpusdienā (proti, 16.00, 17.00, 18.00). Kungs Jēzus Kristus nodeva savu garu Dievam (nomira) 9. stundā (Mt. 27, 46-50). Tāpēc devītās stundas kalpošana ir iestādīta Pestītāja pirmsnāves ciešanu un Viņa nāves piemiņai. Atbilstošos Psalmu dziedājumus šai kalpošanai piemeklēja sv. Pahomijs Lielais (†84) bet 9. stundas tropārus un lūgšanas ir sarakstījis sv. Bazilijs Lielais (329. – 379.). Devītā stunda parasti tiek veikta pirms vakara dievkalpojuma, un, kaut arī saskaņā ar nolikumu to ir jāsavieno ar vakara dievkalpojumu, tā attiecas vēl pie iepriekšējās dienas dievkalpojuma.

Mazā vakara dievkalpojums sastāv no lūgšanu lasīšanas, kurās mēs lūdzam Kungam Dievam mūsu grēku piedošanu un lai Viņš mums, gulētejošiem, dāvā dvēseles un miesas mieru un pasarga mūs no sātana varas miega laikā.

Būtiskais vakara dievkalpojuma saturs: Pasaules radīšana sākās vakarā (Gen. 1, 5). Tāpēc savā vakara dievkalpojumā Sv. Baznīca vispirms pagodina Dievu kā Radītāju un Gādnieku (Apredzētāju), atgādina par mūsu ciltsvecāku grēkā krišanu, mudinot ticīgos savu grēku nožēlai un lūgšanai par to piedošanu. Sasaistot dienas vakaru ar mūsu dzīves vakaru, sv. Baznīca šajā dievkalpojumā atgādina par nāves neizbēgamību un aicina mūs svētdzīvei. Tiek vēstīts arī par cilvēku cerību uz Pestītāju saskaņā ar Dieva apsolījumu, un, visbeidzot, par šī apsolījuma piepildīšanos. 

Ir trīs veidu vakara dievkalpojumi: ikdienišķais, mazais un lielais.

Lielu svētku un svētdienu priekšvakarā tiek veikta vakara kalpošana, kurā savienojas: vakara, rīta un pirmās stundas kalpošanas. Tādu dievkalpojumu sauc par ilgstošu nakts dievkalpojumu (âñåíîùíîå áäåíèå), jo senās kristiešu draudzes laikā to svinēja visas nakts garumā. Vārds “áäåíèå” nozīmē “atrašanos modrībā”.

 

Rīta Dievkalpojums

Tā sastāvā ietilpst: pusnakts (ïîëóíîùíèöà), rīta (óòðåíÿ) un 1. stundas dievkalpojumi. Pusnakts dievkalpojums ir tāda baznīcas kalpošana, ko veic pusnaktī vai jebkurā nakts stundā līdz rītam. Paradums ar dievkalpojumu iesvētīt pusnakti un nakts laiku savā principā balstās uz Kunga Jēzus Kristus piemēru: “Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā” (Lk. 6, 12), kam sekoja arī apustuļi: “Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās” (Ap. d. 16, 25) un viņu laika biedri – kristieši: “Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam!” (1. Kor. 14, 26; Kol. 3, 16). Šis paradums kļuva īpaši izplatīts pirmajos gadsimtos, kristiešu vajāšanu laikā, tā kā nakts laiks bija mazāk bīstams dievkalpojumu svinēšanai. Bez tam sv. Baznīca vienmēr ir ticējusi, ka nakts laiks ir vissvētīgākais, lai vērstos lūgšanā pie Dieva un pārdomātu par saviem grēkiem. Par to tiek runāts Bazilija Lielā 2. vēstulē Gregoram Teologam (†89).

Mērķis: Saskaņā ar Dievkalpojumu skaidrotāju viedokli, pusnakts dievkalpojumu Baznīca ir iestādījusi, lai  a) atgādinātu ticīgajiem par Pestītāja Kristus pusnakts lūgšanu varoņdarbu, ko Viņš veica pirms savām krusta ciešanām (Ģetcemenes dārzā), un lai b) atgādinātu par Dieva Dēla Otrās atnākšanas dienu un tai sekojošo mirušo augšāmcelšanos un pēdējo tiesu; tas saistīts ar to, ka evaņģēliskajā līdzībā par desmit jaunavām (Mt. 25), Līgavaiņa atnākšana notiek pusnaktī (!). Šī kalpošana aicina ticīgos būt vienmēr sagatavotiem Baisās Tiesas dienai, kas var pienākt pēkšņi, kā “līgavainis pusnaktī”: “Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim” (Mt. 25, 6).

Bez tam ticīgie tiek aicināti sekot eņģeļu priekšzīmei, kas slavē Kungu dienu un nakti.

Veidi: Pusnakts dievkalpojumi mēdz būt: ikdienišķie, sestdienas un svētdienas.

 

Rīta dievkalpojums ir ieguvis savu nosaukumu skatā uz laiku, kurā tas tiek veikts. Pēc sava satura tas dalās 3 daļās, no kurām pirmajā kristieši izsūdz savus grēkus un izlūdz žēlastību no Kunga nākošajai dienai; otrajā – pagodina svētās personas vai notikumus, kuriem ir veltīta nākošā baznīcas diena, bet trešajā – slavē pašu Kungu Jēzu Kristu. Iesvētīt jaunās dienas rītu ar atbilstošām dziesmām un lūgšanām ir ļoti sena kristiešu paraša. Jau Cēzarejas bīskaps Ēzēbijs (4. gs.) piemin faktu, ka Kristus dievību godinošie psalmi un dziesmas rīta dievkalpojumos ir sastādīti jau pašos pirmsākumos.

Galvenais rīta dievkalpojuma saturs ir slavas psalmi, tāpēc arī kalpošanu kopumā dēvē par slavēšanas kārtu. Tai mērā, kādā attīstījās kristīgā dziedāšana, bagātinājās arī rīta dievkalpojumu saturs. Īpaši ievērojami ir sv. Damaskas Jāņa kanoni (7.- 8. gs.).

Rīta dievkalpojums (óòðåíÿ) ir ieguvis savu nosaukumu skatā uz laiku, kurā tas tiek veikts. Pēc sava satura tas dalās 3 daļās, no kurām pirmajā kristieši izsūdz savus grēkus un izlūdz žēlastību no Kunga nākošajai dienai; otrajā – pagodina svētos vai kādus notikumus, kuriem ir veltīta nākošā Baznīcas diena, bet trešajā – slavē pašu Kungu Jēzu Kristu.

1. stundas dievkalpojums atbilst mūsu 7. – 9. rīta stundām, kad Jēzus Kristus tika no Kaiafas atvests pie Pilāta un notiesāts uz nāvi. Ar nosaukumu “rīta lūgšana” vai lūgšana rītausmā šī kalpošana tiek pieminēta apustuļu nolikumos (Gr. 8, 4) un Bazilija Lielā.

 

Dienas dievkalpojums

Tā sastāvā ietilpst: 3., 6. stundas un Dievišķā liturģija. 3. stunda atbilst mūsu 10. – 12. dienas stundām, bet 6. stunda – mūsu 1. – 3. stundām pēcpusdienā. Šo stundu dievkalpošanas sv. Baznīca ir iestādījusi jau kopš sendienām. 3. un 6. stundas ir kļuvušas īpaši svarīgas sakarā ar tajās attēlotajiem pestījošiem notikumiem: 3. stundu pareizticīgo Baznīca sasaista ar Pilāta tiesu pār Pestītāju, mocības, kuras viņš izcieta pretorijā. Šajā stundā ir notikusi arī Svētā Gara izliešanās pār mācekļiem. 6. stundā tiek pieminēta mūsu Pestītāja došanās uz Krusta ciešanām Golgātā un Viņa nāve.

Jau Apustuļi ievētīja šīs stundas ar lūgšanām (Ap. d. 2, 15; 10, 9). Psalmu piekārtojums šīm stundām bija zināms jau 4. gs. Kā domā, tas bija Pahomija Lielā veikums.

 

Dievišķā Liturģija

Pareizticīgās Baznīcas diennakts dievkalpojumu cikls noslēdzas ar Dievišķo Liturģiju – kas ir centrālais un būtiskākais Baznīcas dievkalpojums. Tajā tiek pieminēta visa mūsu Pestītāja zemes dzīve un tiek svinēts Euharistijas Noslēpums – sakramentālā upura,- Kristus Miesas un Asins pienešana Dievam maizes un vīna veidolā. Liturģiju kalpo no rīta pirms pusdienām (līdz 12.00).

Krievu Pareizticīgo Baznīcā tiek veiktas trīs Dievišķās liturģijas kārtas (veidi): sv. Bazilija Lielā, sv. Gregora Divvārža (Äâîåñëîâ) jeb Iepriekšiesvētīto dāvanu liturģija un sv. Jāņa Zeltamutes liturģija. 

 

Nedēļas dievkalpojumu loks

Par nedēļas jeb septiņdienu dievkalpojumu loku sauc tādu dievkalpojumu kārtību, kas tiek veikta septiņu nedēļas dienu ritmā. Katras nedēļas diena ir veltīta kādam svarīgam notikumam vai kādam īpaši godātam svētajam.

Svētdienā Baznīca piemin un godina Kristus Augšāmcelšanos.

Pirmdienā (pirmajā dienā pēc svētdienas) tiek godāti garīgie debesu spēki – Eņģeļi, kuri tikuši radīti pirms cilvēka, - tuvākie dieva kalpi.

Otrdienā tiek godināts svētais Jānis Kristītājs kā lielākais no visiem Vecās Derības  praviešiem un taisnajiem.

Trešdienā (gavēņa diena) Baznīca piemin Jūdas nodevību un sakarā ar to tiek veikta kalpošana Kunga Krusta piemiņai.

Ceturtdienā tiek godāti svētie apustuļi un svētītājs Nikolajs Brīnumdaris.

Piektdienā (gavēņa diena) tiek pieminētas Pestītāja krusta ciešanas un nāve un tiek veikta kalpošana par godu Kunga krusta piemiņai.

Sestdiena ir miera un atpūtas diena (septītā radīšanas diena, kurā Dievs atpūtās, sabats), kurā tiek īpaši godāta Dieva Māte (Dievmātes piemiņa tiek godāta arī katru dienu), kā arī sentēvi, pravieši, apustuļi, mocekļi, taisnie un visi svētie, kas sasnieguši atdusu Kungā. Tāpat arī tiek pieminēti visi aizmigušie īstenajā ticībā un cerībā uz augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību.

Juris (Georgs)